Freirs

Freijs^[1] (senskandināvu jeb senskandināvu: Frøyr — 'kungs') senskandināvu mitoloģijā ir auglības dievs (Freijs ir falliska dievība). Viņš valda pār lietu, sauli un lauku auglību. Viņš ir gan miera dievs, gan arī prasmīgs karotājs. Freijs ir vanu dievs. Viņš tiek uzskatīts par skaistāko no vanu dieviem un dēvēts arī par "pasaules dievu". Freiju piesauca auglīgai laulībai.

Ragnarokā Freiju nogalinās uguns milzis Surts (Freijs tajā cīnīsies bez zobena, jo to atdevis Skirnem jeb Skaidrim^[1]).

Freija pielūgsmes centrs bija Upsāla.

Izcelsme un attiecības ar citiem dieviem

Freijs ir Njorda un Skades dēls un Freijas brālis. Sākotnēji Freijs varētu būt bijis saules dievs, savukārt Freija — mēness dieviete.

Freija sieva ir milze Gerda, sensk. Gerðr (saistāma ar zemes iemiesojumu Gerdu), kuru Freijs pamana, apsēdies Hlidskjalvā. Lai viņu iegūtu, Freijam jāatdod Skirnem jeb Skaidrim savs burvju zobens, kurš cīnās pats, "ja prātīgs tas, kurš to cilā". Pēc tam Freijs pieveic milzi Beli ar ragu.

Heimskringlā minēts, ka Freijam un Gerdai bija arī dēls — Fjolne (zviedru karalis; netika dievišķots).

Freija atribūti

Freija atribūti ir zelta mežakuilis Gullinburste jeb Zeltsaris,^[1] kura spalva mirdz tik spoži, ka apgaismo visu savā ceļā un kuģis Skidbladne jeb Šķillāpstis,^[1] kurā var satilpt visi āsi un, tiklīdz uzvilktas buras, rodas ceļavējš; pēc ceļojuma to savukārt var salocīt un aizbāzt aiz jostas.

Asgardā Freijs apmeties Alfheimā.

Freija ieročenesējs un kalpotājs ir Skirne jeb Skaidris.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Uldis Bērziņš. Eddas dziesmas. Jelgava : Jāņa Rozes apgāds, 2015. 349–359. lpp. ISBN ISBN 978-9984-23-556-1. Jāpārbauda |isbn= vērtība.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Freirs

[:0-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Uldis Bērziņš. Eddas dziesmas. Jelgava : Jāņa Rozes apgāds, 2015. 349–359. lpp. ISBN ISBN 978-9984-23-556-1. Jāpārbauda |isbn= vērtība.

[1]