(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Hals Klements — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Hals Klements

Vikipēdijas lapa
Hals Klements
Harry Clement Stubbs
Hals Klements
Personīgā informācija
Dzimis 1922. gada 30. maijā
Somervila, Masačūsetsa, ASV
Miris 2003. gada 29. oktobrī (81 gada vecumā)
Miltona, Masačūsetsa, ASV
Tautība amerikānis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda angļu
Rakstīšanas laiks 1942–2003
Žanri zinātniskā fantastika
Slavenākie darbi
  • Mission of Gravity
  • "Uncommon Sense"
Apbalvojumi Hugo prēmija, Nebula, Hall of Fame, Skylark

Harijs Klements Stabss (angļu: Harry Clement Stubbs) (dzimis 1922. gada 30. maijā, miris 2003. gada 29. oktobrī), labāk zināms pēc literārā pseidonīma kā Hals Klements (Hal Clement), bija amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks, precīzās zinātniskās fantastikas (angļu: hard science fiction) autors. Sarakstījis apmēram pusotru desmitu romānu un ap pussimtu stāstu. Viņš nodarbojās arī ar mākslu, veidojot astronomiski orientētus mākslas darbus ar pseidonīmu Džordžs Ričards (George Richard).[1]

Hals Klements dzimis Somervilā (Somerville) Masačūsetsā, ASV. Pēc vidusskolas viņš 1939. gadā beidza Rindža tehnisko koledžu, 1943. gadā absolvēja Hārvarda Universitāti, iegūstot bakalaura grādu astronomijā. Pēc tam Bostonas Universitātē 1946. gadā ieguvis maģistra grādu pedagoģijā, bet 1963. gadā — maģistra grādu ķīmijā Simonsa koledžā (Simmons College). Pēc Hārvarda Universitātes pabeigšanas Klements iestājās armijas gaisa spēku korpusā un kā bumbvedēja B-24 pilots piedalījās Otrajā pasaules karā, veicot 35 kaujas lidojumus. 1953. gadā viņš pārgāja uz militāro rezervi, bet 1976. gadā, būdams pulkveža pakāpē, tika atvaļināts rezervē.

Hala Klementa pirmais fantastiskais stāsts Proof tika publicēts 1942. gada jūnijā Džona Kempbela (John W. Campbell) vadītajā žurnālā Astounding Science Fiction,[2] bet viņa pirmais romāns Needle iznāca 1949. gadā. Jau savos pirmajos darbos Klements parādīja, ka vēlas rakstīt precīzo zinātnisko fantastiku, dažkārt tuvojoties zinātnisko un populārzinātnisko rakstu robežai. 1945. gadā Klements sarakstīja stāstu Uncommon Sense, par kuru viņam vēlāk piešķīra Hugo balvu (Hugo Award, 1996).[3] 1953. gadā žurnālā Astounding Science Fiction tika publicēts Klementa romāns Mission of Gravity.[2]

Pēc kara Hals Klements apmetās Miltonā un līdz 1987. gadam strādāja par pasniedzēju vidusskolā un Miltonas akadēmijā. 1952. gadā Klements apprecējās ar Mēriju Elizabeti Maijersu (Mary Elizabeth Myers), viņu laulībā piedzima divi dēli un meita.

Hala Klementa devums zinātniskajā fantastikā vairākas reizes ticis atzinīgi novērtēts. 1998. gadā Klements tika iekļauts Zinātniskās fantastikas un fantāzijas slavas zālē (Science Fiction and Fantasy Hall of Fame).[4] 1999. gadā viņš saņēma SFWA Grand Master Award balvu.[4][5][6]

Par 1945. gadā sarakstīto stāstu Uncommon Sense 1996. gada Pasaules zinātniskās fantastikas konferencē viņš saņēma Hugo balvu. Viņa darbu Mission of Gravity 1994. gadā Spānijas Zinātniskās fantastikas asociācija (Spanish Science Fiction Association) novērtēja kā labāko ārzemju autora romānu, šis romāns Hugo balvu saņēma 2004. gadā.[6][7]

Hala Klementa piemiņai Pasaules zinātniskās fantastikas konvents Worldcon (World Science Fiction Convention) ir nodibinājis viņa vārdā nosauktu balvu par izcilību bērnu zinātniskās fantastikas literatūrā (Hal Clement Award for Young Adults for Excellence in Children's Science Fiction Literature), kas tiek pasniegta katru gadu.[8]

1999. gada 1. maijā Pitsburgā viņam tika piešķirts prēmijas Nebula goda nosaukums Grand Master. Divreiz (1969. un 1997. gadā) par ieguldījumu fantastikas literatūras attīstībā viņam piešķirta Skylark balva. Viņa pusgadsimtu ilgušā ieguldījuma nozīmīgums precīzās zinātniskās fantastikas žanrā ir neapšaubāms.[2]

Hals Klements nomira 2003. gada 29. oktobrī 81 gada vecumā Masačūsetsas Miltonas slimnīcā.

Hala Klementa izdomātās planētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinājumā ar mūsdienu zinātniskās fantastikas autoriem, piemēram, Aizeku Azimovu vai Polu Andersonu Klements bija skopāks planētu izdomāšanā. Taču viņa izdomātās planētas ir neparastas pasaules, dažkārt tās dēvētas par "elles pasaulēm" šo planētu īpatnējo dabas apstākļu dēļ. Tās ir:

  • Abiormena (Abyormen) – planēta, kas riņķo ap pundurzvaigzni Tīru (Theer), kas savukārt pa ļoti izstieptu orbītu riņķo ap zilo pārmilzi Arēnu (Sietiņa zvaigžņu kopas zvaigzni Alkioni), radot karstās un aukstās sezonas, katra no tām ilgst 65 gadus, izraisot uz planētas mītošo saprātīgo būtņu bojā eju (reāli tā ir transformācija no vienas dzīvības formas otrā);
  • Dhravn – planēta ar spēcīgu gravitāciju;
  • Habranha – planēta, kas vienmēr vērsta pret savu sauli ar vienu pusi, tumšā puse satur sacietējušu ogļskābo gāzi, sacietējušu metānu un ledu, gaišajā pusē atrodas okeāns;
  • Hekla – "ledus laikmeta" planēta;
  • Kaihapa – neapdzīvota planēta-okeāns;
  • Kainui – iepriekšējās dvīņu planēta, uz kuras mīt dzīvība;
  • Mesklin – planēta ar ļoti lielu gravitāciju (līdz 700 G, vēlāk Klements koriģē, ka tā maksimāli ir "tikai 250 G");
  • Sarr – ārkārtīgi karsta planēta ar gāzveida sēra atmosfēru un mazu šķidruma daudzumu;
  • Tenebra (Tenebra) – augstas gravitācijas pasaule ar korodējošu atmosfēru, kas satur daudz ūdens, aprakstīta romānā "Tuvu kritiskajam";
  • Enigma 98 – neliela planēta, uz kuras ir daudz šūnveidīgu alu, neraksturīgi Klementam šīs planētas apraksts nav pilnībā saskaņots ar fizikas likumiem.
  1. "Hal Clement, 81, craftsman of sci fi novels". Tom Long. The Boston Globe. October 31, 2003.
  2. 2,0 2,1 2,2 Хол Клемент. Encyclopedia of Science Fiction(angliski).
  3. Hugo Award 1946.
  4. 4,0 4,1 "Science Fiction and Fantasy Hall of Fame". Mid American Science Fiction and Fantasy Conventions, Inc. Retrieved 2013-03-23. This was the official website of the hall of fame to 2004.
  5. "SFWA Grand Master". Science Fiction and Fantasy Writers of America (SFWA).
  6. 6,0 6,1 "Clement, Hal" Arhivēts 2012. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē.. The Locus Index to SF Awards: Index to Literary Nominees. Locus Publications. Retrieved 2013-03-23.
  7. (ISFDB). Retrieved 2013-04-04. Select a title to see its linked publication history and general information. Select a particular edition (title) for more data at that level, such as a front cover image or linked contents.
  8. "Submission Guidelines". Golden Duck Awards (goldenduck.org). Archived 2008-05-25. Retrieved 2014-08-14.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]