Huans Manuels Fanhio
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Huans Manuels Fanhio" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Huans Manuels Fanhio | |
---|---|
Fanhio 1952. gadā. | |
Pārstāvētā valsts | Argentīna |
Dzimšanas datums | 1911. gada 24. jūnijs |
Miršanas datums | 1995. gada 17. jūlijā (84 gadu vecumā) |
Formula 1 karjera () | |
Komandas | Alfa Romeo, Maserati, Mercedes, Ferrari |
Sezonas | 1950—1951, 1953—1958 |
Sacīkstes | 52 |
Čempiona tituli | 5 (1951, 1954, 1955, 1956, 1957) |
Uzvaras | 24 |
Pjedestāli | 31 |
Pole position¹ | 29 |
Ātrākie apļi | 23 |
Pirmā sacīkste | 1950. gada Lielbritānijas GP |
Pirmā uzvara | 1950. gada Monako GP |
Pēdējā uzvara | 1957. gada Vācijas GP |
Pēdējā sacīkste | 1958. gada Francijas GP |
¹ pirmās starta vietas |
Huans Manuels Fanhio (spāņu: Juan Manuel Fangio; 1911. gada 24. jūnijs — 1995. gada 17. jūlijs) bija argentīniešu autosportists, pazīstams pateicoties saviem pieciem Formula 1 čempiona tituliem. Viņa brāļa dēls Huans Manuels Fanhio II arī bija veiksmīgs autosportists.
Sacīkšu karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fanhio uzsāka savu karjeru 1934. gadā, pārsvarā brauca garas distances, 1940. un 1941. gadā kļuva par Argentīnas čempionu. Viņa progresu apturēja Otrais pasaules karš un viņš nevarēja sākt braukt Eiropā līdz pat 1947. gadam. 1950. gadā Huans Manuels Fanhio bija viens no 24 pilotiem, kas piedalījās pašā pirmajā F1 sacīkstē Silverstona trasē 1950. gada 13. maijā. Viņš kvalificējās trešais un sacīkstē izstājās tehnisku problēmu dēļ. Jau otrajā sacīkstē Monako viņš parādīja savas spējas - uzvarēja kvalifikācijā, pārspējot otrās vietas ieguvēju Nino Farinu par vairāk nekā divām sekundēm, bet sacīkstē uzvarēja, pārspējot Alberto Askari par apli. Nākamajā sacīkstē - Indy 500 viņš nepiedalījās tāpat kā daudzi citi piloti, Šveicē izstājās, tad izcīnīja divas uzvaras pēc kārtas Beļģijā un Francijā, un nobeidza sezonu ar izstāšanos Itālijā ātrumkārbas defekta dēļ. Kopvērtējumā viņš bija otrais.
Nākamajā sezonā viņš turpināja braukt ar Alfa Romeo un izcīnīja savu pirmo titulu. Tikai divās sacīkstēs viņš nekāpa uz pjedestāla - Beļģijā (kur palika devītais) un Itālijā (kur izstājās). Indy 500, protams, nav ieskaitīta šajā sarakstā. 1952. gada sezonu viņš izlaida kakla traumas dēļ. 1953. gadā viņš atgriezās ar Maserati, izcīnot trīs 2. vietas, vienu 4. vietu un vienu uzvaru. Gluži kā 1950. gadā viņš sezonu pabeidza otrais. 1954. gadā viņš izcīnīja savu otro čempiona titulu. Ja neskaita Indy 500, tad viņš tikai vienu reizi nekāpa uz goda pjedestāla. Viņš uzvarēja savās mājās Argentīnā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Šveicē un Itālijā. Spānijā viņš palika trešais. 1954. gadā Fanhio ar Maserati aizvadīja tikai pirmās divas sacīkstes. Atlikušo sezonu viņš brauca ar Mercedes. 1955. gadā Fanhio kļuva par pirmo trīskārtējo pasaules čempionu, izcīnot četras uzvaras (Argentīna, Beļģija, Nīderlande un Itālija) sešās sacīkstēs. Pēc 1955. gada sezonas Mercedes Fanhio aizgāja no autosporta, daļēji "pateicoties" slavenajai Lemānas avārijai tajā pašā gadā, kurā gāja bojā 81 skatītājs. Avārija ļoti ilgi ietekmēja autosportu - Šveicē autosports bija aizliegts līdz pat 21. gadsimta sākumam.
1956. gadā Fanhio pārgāja uz Ferrari, un, pat izcīnot par 10 punktiem mazāk nekā pirms gada, viņš kļuva par pasaules čempionu. Viņš izcīnīja trīs uzvaras, divas otrās vietas un vienu ceturto vietu. Viņš arī izstājās Beļģijā. 1957. gadā Fanhio aizvadīja savu pēdējo pilno sezonu F1. Togad viņš atkal brauca Maserati. Izcīnot četras uzvaras un divas otrās vietas "Maestro" izcīnīja savu piekto un pēdējo čempiona titulu. 1958. gadā Fanhio izveidoja pats savu komandu un aizvadīja divas sacīkstes - Argentīnā un Francijā. Viņš abās izcīnīja ceturto vietu. Viņš arī mēģināja piedalīties Indy 500, taču tomēr beigās nestartēja. Šajā gadā Fanhio nolaupīja Kubas partizāni, bet viņš tomēr tika atbrīvots.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Huans Manuels Fanhio.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- Driver Database profils (angliski)
- Motorsportstats profils (angliski)
- Racing-Reference driver profils (angliski)
- eWRC-results.com profils (angliski)
Sporta tituli | ||
---|---|---|
Priekštecis: Nino Farina Alberto Askari |
Formula 1 pasaules čempions 1951 1954—1957 |
Pēctecis: Alberto Askari Maiks Hotorns |
|
|
|