(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Kleisti (dzimta) — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Kleisti (dzimta)

Vikipēdijas lapa
Fon Kleistu dzimtas ģerbonis (no Baltisches Wappenbuch, 1882).

Fon Kleisti (vācu: von Kleist) ir Pomerānijas vendu dižciltīgo dzimta, kuras viens no atzariem 17. gadsimtā pārcēlās uz Kurzemes hercogisti un saradojās ar vietējām vācbaltiešu dzimtām.

Zināms, ka 1289. gadā Parhimas vendu firsta Pribislava II valdījumos Bjalogardā dzīvojuši brāļi Klests un Priseburs, kas tiek uzskatīti par pirmajiem dzimtas pārstāvjiem. No Klesta pēctečiem radušie dzimtas piederīgie saukti par "no Klestiem", vēlāk "no Kleistiem" (von Kleist). 14. gadsimtā dzimta sadalījās vairākos atzaros. 18. gadsimtā daudzi Kleistu dzimtas Prūsijas atzara piederīgie ieņēma augstus amatus Prūsijas Karalistes armijā.

Par Kleistu dzimtas vācbaltiešu atzara priekšteci uzskata Kristiānu Ēvaldu Kleistu (1630—1708), kas 1645. gadā kā pāžs pavadīja Brandenburgas princesi Luīzi Šarloti viņas kāzu braucienā pie Kurzemes hercoga Jēkaba un tika paturēts viņas Jelgavas galmā. Gaviezes pagasta Sustas muižnieku Kleistu dzimta (Kleist aus dem Hause Susten) 1841. gadā imatrikulēta Kurzemes bruņniecībā. 1853 un 1862. gadā Krievijas Impērijas Senāts pastiprināja Kurzemes Kleistu dzimtai tiesības lietot mantojamu baronu titulu.

1823. gadā Prūsijas karaļa galminieks Vilhelms Bogislavs fon Kleists (Wilhelm Bogislaff von Kleist (1791–1860) iecelts grāfa kārtā, viņa dēls grāfs Konrāds fon Kleists (Conrad Adolph von Kleist, 1839–1900) 1858. gadā mantoja Lielauces (Groß-Autz) un Sirmeles (Sirmeln) muižas tagadējā Dobeles novadā Zemgalē un arī tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1861. gadā viņš Kurzemē iepazinās un salaulājās ar grāfieni Elizabeti fon Mēdemu, bet 1870. gadā pārdeva savas muižas Latvijā un pārcēlās uz dzīvi jaundibinātajā Vācijas Impērijā, kur kļuva par Reihstāga deputātu (1874-1893).

Pēc Otrā pasaules kara Rietumvācijā 1957. gadā reģistrēta fon Kleistu ģimenes biedrība (Familienverband der von Kleist e. V.), kas reizi divos gados rīko dzimtas tikšanos.[1]

Slaveni dzimtai piederīgie

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]