(Translated by https://www.hiragana.jp/)
Konjugācija — Vikipēdija Pāriet uz saturu

Konjugācija

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par jēdzienu valodniecībā. Par jēdzienu bioloģijā skatīt rakstu baktēriju konjugācija.

Konjugācija (latīņu: conjugatio — ‘saistīšana, savienošana’) lingvistikā ir darbības vārdu grupa, kam ir kopīgas gramatiskās formas. Darbības vārdu locīšanu sauc par konjugēšanu.

Latviešu valodā darbības vārdam pastāv trīs konjugācijas, kas tiek nodalītas pēc tagadnes celma veidošanas pazīmēm. Šo principu ir izstrādājusi Emīlija Soida. Pastāv arī darbības vārdi, kas neietilpst nevienā konjugācijā supletīvu celma formu dēļ, kā arī (lai gan tikai daļēji) arhaisku personas formu dēļ. Šie darbības vārdi ir iet, dot, būt, kā arī no šiem vārdiem atvasinātie darbības vārdi, piemēram, paiet, aizdot, nebūt (izņemot dabūt). Šos darbības vārdus sauc par nekārtniem jeb neregulāriem darbības vārdiem.

Konjugācijas noteikšanā netiek ņemts vērā priedēklis un atgriezeniskā galotne, jo tas neietekmē tagadnes celma veidošanu, tādējādi pie vienas konjugācijas pieder darbības vārdi dziedāt un uz-dziedāt, raut un raut-ies.[1]:546

Pirmā konjugācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie pirmās konjugācijas pieder darbības vārdi bez piedēkļa nenoteiksmes celmā. Tālāk pirmās konjugācijas darbības vārdi tiek iedalīti trijās grupās (pēc tagadnes celma veidošanas īpatnībām).

Pirmajā grupā ir darbības vārdi, kam tagadnes celms ir tāds pats, kā nepārveidots nenoteiksmes celms. Otrajā grupā ir darbības vārdi, kam tagadnes celma veidošanā tiek izmantota skaņu mija. Trešajā grupā ir darbības vārdi, kam tagadnes celmā tiek izmantots piedēklis j.

Otrā konjugācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie otrās konjugācijas pieder darbības vārdi, kam nenoteiksmē var būt kāds no šiem piedēkļiem — ā, ē, ī, o — un nenoteiksmes celmam tiek pievienots tagadnes piedēklis j tagadnes celma veidošanā. Tāpat pie otrās konjugācijas pieder izņēmums dabūt.[1]:548

Otrās konjugācijas darbības vārdiem vienskaitļa pirmā persona tagadnē sakrīt ar pirmo personu pagātnē.

Trešā konjugācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie trešās konjugācijas pieder darbības vārdi, kam nenoteiksmē var būt kāds no šiem piedēkļiem — ī, inā, ā, ē — un tiek saīsināts nenoteiksmes celms tagadnes celma veidošanā. Šīs konjugācijas darbības vārdiem tagadnē ir par vienu zilbi mazāk nekā pagātnē.

Šīs konjugācijas darbības vārdi tiek tālāk iedalīti pēc nenoteiksmes piedēkļiem un personas dalotņu paradigmas tagadnē.

  1. 1,0 1,1 Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts. 2013. ISBN 9789984742700.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]