Lotaringa
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Lotaringa" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Lotaringa (latīņu: Lotharii regnum) bija franku valsts, kas izveidojās Kārļa Lielā franku valsts atkārtotu dalīšanu rezultātā. Izveidojās 855. gadā, pēc Vidusfranku valsts sadalīšanas Lotāra I dēlu starpā, kad šo zemi saņēma Lotārs II. Valstij nebija formāla nosaukuma, tāpēc to dēvēja valdnieka vārdā. Lotaringa pastāvēja līdz 959. gadam. Tās nosaukums saglabājies mūsdienu Lotringas nosaukumā.
Lotārs II valdīja no Āhenes un mira 869. gadā, neatstājot leģitīmu mantinieku. Tas izraisīja viņa brāļu vienošanos par Lotaringas sadalīšanu 870. gadā Austrumfranku un Rietumfranku valsts starpā. Par spīti līgumam, 876. gadā par Lotaringas kontroli izcēlās karš abu brāļu starpā, kurā uzvarēja Austrumfranku valsts. Karolingu dinastijas mantinieku konflikti par mantojuma zemēm turpinājās līdz 880. gadam, kad noslēdza Ribmonas līgumu. 887. gadā austrumfranku augstmaņi Karintijas Arnulfa vadībā nolēma gāzt imperatoru Kārli III, kurš bija ieguvis varu visās franku zemēs. Lotaringas augstmaņi izlēma pieslieties austrumfrankiem un ievēlēja Arnulfu par savu karali. Viņš 895. gadā par Lotaringas karali iecēla savu ārlaulības dēlu Cventiboldu, kuru 900. gada 13. augustā gāza un nogalināja augstmaņu sazvērestībā. Kopš tā laika Lotaringa zaudēja karalistes statusu un kļuva par hercogisti.
903. gadā Austrumfranku karalis iecēla Gebhardu par Lotaringas hercogu. Gebhards krita 910. gadā karojot pret maģāriem. Kad 911. gadā par Austrumfranku karali ievēlēja Konrādu I, kurš nebija franku Karolingu dinastijas pārstāvis, Lotaringas augstmaņi hercoga Regināra vadībā nobalsoja par pievienošanos Rietumfranku valstij, kurā joprojām valdīja Karolingi. 922. gadā rietumfranku augstmaņi no troņa gāza karali Kārli, kurš bēga uz Lotaringu, no kurienes neveiksmīgi mēģināja atgūt varu. Izmantojot šo iespēju, Austrumfranku karalis Heinrihs I Putnuķērājs 923. gadā iebruka Lotaringā, un 925. gadā augstmaņi viņu ievēlēja par Lotaringas karali. Pēc Heinriha I nāves 936. gadā Lotaringas hercogs sadumpojās, un mēģināja atkal pievienoties Rietumfranku valstij. 939. gadā Heinriha I dēls Otons I dumpi apspieda. Turpmāk Otons I par hercogiem iecēla sev uzticīgus augstmaņus, regulāri tos mainot. Lotaringa kļuva par vienu no vācu cilts hercogistēm. 944. gadā Rietumfranku valsts atkal iebruka Lotaringā, taču cieta sakāvi. 959. gadā Lotaringas hercogs Konrāds sadumpojās. Dumpi apspieda Otona I brālis Bruno Lielais, kurš 959. gadā nemierīgo teritoriju sadalīja divās daļās.