Maldu zona
| Maldu zona | |
|---|---|
 | |
| Autors(-i) | Dens Brauns |
| Oriģinālais nosaukums | Deception Point |
| Valsts |
 ASV |
| Valoda | angļu |
| Žanrs(-i) | trilleris |
| Izdevējs | Pocket Books |
| Izdota | 2001. gadā |
| Izdota latviski | "Kontinents" (2004) |
"Maldu zona" (angļu: Deception Point) ir amerikāņu rakstnieka Dena Brauna mistērijas trillera romāns.[1] Šis ir Brauna trešais romāns. Pirmo reizi publicēts ASV, 2001. gadā izdevniecībā Simon & Schuster. 2004. gadā izdevniecība "Kontinents" izdeva romāna tulkojumu latviešu valodā.
Romāns seko Baltā nama izlūkošanas analītiķes Reičelas Sekstones gaitām, apstiprinot NASA meteorīta atklāšanu, kas it kā satur pierādījumus par ārpuszemes dzīvību, kas atgādina ALH 84001 gadījumu. Atklājums noticis laikā, kad tuvojas ASV prezidenta vēlēšanas, kurās kandidē viņas tēvs. Atklājums palīdzēs viņas darba devēja, pašreizējā ASV prezidenta Zaharija Hernija kampaņai, un radīs vēl vairāk nesaskaņas ar viņas jau atsvešināto tēvu, senatoru Sedgviku Sekstonu, kurš arī kandidē vēlēšanās. Sekstones kundzei ekspertu komandas pavadībā jāpierāda meteorīta autentiskums, kas vai nu palīdzēs vai izpostīs prezidenta Hērnija kampaņu.
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā NASA Milna ledājā atklāj meteorītu, kurā ir kukaiņiem līdzīgu radījumu fosilijas, kas šķietami pierāda ārpuszemes dzīvības esamību. Šis atklājums varētu būt izšķirošs faktors prezidenta vēlēšanās, kurās viens no galvenajiem jautājumiem ir NASA finansēšanas turpināšana. Pašreizējais ASV prezidents Zaharijs Hērnijs atbalsta kosmosa pētījumus, savukārt viņa sāncensis senators Sedžviks Sekstons iestājas par NASA likvidēšanu.
Prezidents Hērnijs nosūta uz Arktiku ekspertu komandu, lai pārbaudītu ārpuszemes izcelsmes kukaiņu fosilijas autentiskumu: okeanogrāfu Maiklu Tolendu, astrofiziķi Korkiju Mārlinsonu, glacioloģi Noru Mengoru, paleontologu Vaili Minu un Nacionālā izlūkošanas biroja darbinieku Reičelu Sekstoni, senatora Sekstona meitu.
Kad zinātnieki atklāj anomāliju, kas liek apšaubīt NASA atklājuma autentiskumu, viņiem uzbrūk vienības "Delta" komanda, kas viņus slepeni izspiegojusi. "Deltas" karavīri nogalina Minu un Mengoru, atstājot Reičelu, Tolendu un Mārlinsonu iet bojā uz ledus gabala, taču viņus izglābj Jūras spēku zemūdene USS Charlotte. Reičela brīdina prezidenta padomnieci Mārdžoriju Tenču un NIB direktoru Viljamu Pikeringu par uzbrukumu, un Pikerings nosūta gaisa transportu, lai viņus atgrieztu ASV.
Tikmēr Vašingtonā Tenča mēģina sabotēt Sekstona kampaņu, šantažējot senatora palīdzi Gabrielu Ešu ar fotogrāfijām, kurās redzams dzimumakts ar senatoru Sekstonu, un atklāj, ka Sekstonu slepeni finansē privāta aviācijas un kosmosa korporāciju koalīcija, kas to dara, lai panāktu NASA likvidēšanu. Eša atklāj, ka Tenčas apgalvojumi ir patiesi, kā arī uzzina, ka NASA melojusi par meteorīta izcelsmi.
Izdzīvojušie zinātnieki dodas uz Tolenda pētniecības kuģa Ņūdžersijas piekrastē, kur viņi atkārtoti analizē datus un atklāj, ka meteorīts ir viltots. Vienības "Delta" negaidītais uzbrukums liek Reičelai nosūtīt datus pa faksu savam tēvam, lūdzot palīdzību. Sekojošā sadursmē visi "Delta" karavīri tiek nogalināti, viņu helikopters tiek nogremdēts, un atklāts, ka Pikerings ir viņu komandieris; viņš izstrādāja viltus meteorītu, lai palīdzētu Hērnija priekšvēlēšanu kampaņai un novērstu NASA likvidāciju. Kuģi un Pikeringu iesūc virpulis, savukārt krasta apsardzes Osprey izglābj Reičelu, Tolendu un Mārlinsonu.
Sekstons preses konferencē mēģina publiskot Reičelas atsūtīto faksu, cerot iesaistīt NASA un prezidentu meteorīta māņos, taču Reičela un Gabriela apmaina Reičelas faksu pret fotoliecību par Sekstona romānu ar Gabrielu, pazemojot viņu un sagraujot viņa izredzes uzvarēt vēlēšanās. Līdz romāna beigām Maiklam un Reičelai izveidojušās romantiskas attiecības.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||