Mauretānija

Mauretānijas un Numīdijas atrašanās vieta Romas impērijas sastāvā.

Mauretānija (latīņu: Mauretania) bija vēsturisks reģions Āfrikas ziemeļrietumos, kas senajos laikos aptvēra mūsdienu Marokas ziemeļdaļu un Alžīrijas ziemeļrietumdaļu no Vidusjūras piekrastes līdz Atlasa kalniem, ko galvenokārt apdzīvoja dažādas berberu ciltis, kuras senie romieši dēvēja par mauriem.

Vēsture

Senajai Romai izplešoties, Mauretānijas teritorija kļuva par Romas impērijas vasaļvalsti, bet 44. gadā to tieši iekļāva impērijā kā provinci. Imperators Klaudijs to sadalīja divās atsevišķās provincēs Cēzarejas Mauretānijā (Mauretania Caesariensis, galvaspilsēta Cēzareja, tagad Čerčela) un Tingisas Mauretānijā (Mauretania Tingitana, galvaspilsēta Tingisa, tagad Tanžera). No Mauretānijas vārda cēlies mauru nosaukums. Mauretāniju nevajadzētu jaukt ar mūsdienu Mauritāniju, kas atrodas citur.

Skatīt arī

• Magriba — reģions Ziemeļāfrikā
• Mauri — vēsturisks nosaukums berberu ciltīm
• Mauritānija — valsts mūsdienu Rietumāfrikā

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mauretānija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)