Sniedzis nozīmīgu ieguldījumu vairākās jomās, ir vairāk nekā 200 manuskriptu autors. Daudz sasniedzis medicīnā ar saviem novērojumiem un atklājumiem.[4] Viens no pirmajiem eksperimentālās medicīnas atbalstītājiem. Bijis vairāku slimnīcu galvenais ārsts.[5] Arī mācījis medicīnu studentiem.[6]
Eiropā ar Rāzī darbi tulkoti latīņu valodā no 10. līdz 13. gadsimtam.[1] Vairāki darbi kļuvuši par mācību literatūru rietumu pasaules universitātēs.[5]
↑Robinson, Victor, The story of medicine, New York: New Home Library
↑Porter, Dorothy, sarakstīts New York, Health, civilization, and the state: a history of public health from ancient to modern times, Routledge (publicēts 1999), p. 25, ISBN0-415-20036-9
↑ 5,05,1Albert Iskandar. «Al-Rāzī». Encyclopaedia of the history of science, technology, and medicine in non-western cultures (2nd izd.). Springer, 2006. 155–156. lpp.
↑Rāzī, Abū Bakr Muḥammad ibn Zakarīyā, Fuat Sezgin, Māzin ʻAmāwī, Carl Ehrig-Eggert, and E. Neubauer. Muḥammad ibn Zakarīyāʼ ar-Rāzī (d. 313/925): texts and studies. Frankfurt am Main: Institute for the History of Arabic-Islamic Science at the Johann Wolfgang Goethe University, 1999.