Pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tas tiek iedalīts akūtajā un hroniskajā pankreatītā. Starp iekaisuma pazīmēm un simptomiem ir sāpes vēdera augšdaļā, slikta dūša un vemšana. Akūta pankreatīta gadījumā var parādīties drudzis un simptomi parasti pazūd dažu dienu laikā. Hroniska pankreatīta gadījumā var būt svara zudums, taukaini izkārnījumi un caureja. Var būt arī komplikācijas, piemēram, infekcija, asiņošana, cukura diabēts, problēmas ar citiem orgāniem.[1]
Biežākie akūtā pankreatīta rašanās iemesli ir žultsakmeņi un pārmērīga alkohola lietošana. Var būt arī citi iemesli, piemēram, tieša trauma, daži medikamenti, infekcijas (piemēram, masalas), audzējs. Hronisks pankreatīts var veidoties kā akūta pankreatīta rezultāts. Tas visbiežāk parādās, vairākus gadus pārmērīgi lietojot alkoholu. Citi iespējamie iemesli ir augsts tauku, kalcija līmenis asinīs, dažas zāles, dažas ģenētiskas slimības, piemēram, cistiskā fibroze.[1] Smēķēšana palielina risku saslimt ar kādu no pankreatīta veidiem.[2][3]
2013. gadā tika fiksēti aptuveni 17 miljoni saslimšanas ar pankreatītu gadījumu.[4] Tas izraisīja 123 tūkstošu cilvēku nāvi, 1990. gadā no slimības mira 83 tūkstoši cilvēku.[5] Biežāk ar to saslimst vīrieši. Ar hronisko pankreatītu parasti saslimst cilvēki, kas sasnieguši 30—40 gadu vecumu.[1] Akūtais pankreatīts pirmoreiz ticis aprakstīts 1882. gadā, savukārt hroniskais — 1946. gadā.[6]
↑Yadav, D; Lowenfels, AB (June 2013). "The epidemiology of pancreatitis and pancreatic cancer.". Gastroenterology 144 (6): 1252–61. doi:10.1053/j.gastro.2013.01.068. PMID23622135.
↑Global Burden of Disease Study 2013, Collaborators (22 August 2015). "Global, regional, and national incidence, prevalence, and years lived with disability for 301 acute and chronic diseases and injuries in 188 countries, 1990-2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.". Lancet (London, England) 386 (9995): 743-800. PMID26063472.