Pions
Pions jeb pī mezons ir salikta subatomāra daļiņa (hadrons), kas pieder pie mezoniem. Ir trīs veidu pioni — pozitīvais pions, ko apzīmē ar
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1935. gadā japāņu fiziķis Hideki Jukava izveidoja pirmo nuklonu mijiedarbības jeb stiprās mijiedarbības teoriju, kurā kā nesējdaļiņas kalpoja jauna veida daļiņas, ko sākumā Jukava nosauca par mezotroniem (šo nosaukumu Verners Heizenbergs vēlāk pārlaboja par mezoniem). Šādu daļiņu masai vajadzēja būt vidējai starp elektronu un nuklonu masām - no tā arī cēlies mezonu nosaukums (grieķu: mezos - vidējais). Jau 1936. gadā daļiņas ar šādu masu (mioni) tika atrastas kosmiskajos staros, taču tālākie eksperimenti pierādīja, ka mioni stiprajā mijiedarbībā neiesaistās. 1947. gadā pētnieku grupa Sesila Pauela vadībā atklāja cita veida lādētas daļiņas ar līdzīgu masu, eksperimentējot ar lielā augstumā gaisa balonā paceltām fotoplatēm. Šīs daļiņas, kuras piedalījās stiprajā mijiedarbībā, tika nosauktas par
Elektriski neitrālais
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tāpat kā visi mezoni, pioni sastāv no diviem kvarkiem - viena kvarka un viena antikvarka. Pionu sastāvā ietilpst pirmās ģimenes kvarki - apakšējais jeb d kvarks un augšējais jeb u kvarks.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pioni ir visvieglākie no visiem mezoniem (
Pioni kā nesējdaļiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienās saskaņā ar kvantu hromodinamikas teoriju ir noskaidrots, ka stiprās mijiedarbības nesējdaļiņas ir gluoni. Tomēr var uzskatīt, ka Jukavas izveidotā teorija, kurā kodolspēku pārnesēji ir pioni, noteiktā enerģiju diapazonā ir lietojama vienkāršiem, uzskatāmiem aprēķiniem, jo šos spēkus var kompakti aprakstīt ar Jukavas potenciāla palīdzību (tā saucamais sigma modelis).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pions.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|
|