Pleskavas kņazs (krievu: Псковские князья) bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas perioda beigās Maskavas lielkņazs.
Pirmo zināmo Pleskavas kņazu Sudislavu pēc Nikona hronikas ziņām 1014. gadā iecēla viņa tēvs Vladimirs Svjatoslavičs (Vladimirs Svētais), izveidojot īpaši viņam jaunu politisku veidojumu — Pleskavas kņazisti. Drīz vien Pleskavas kņaziste tika likvidēta un iekļauta Novgorodas zemē, un karavadoņu funkcijas veica Novgorodas kņazi. No 1137. gada kņazus iecēla Pleskavas veče, bet bieži kņaza vieta bija neaizņemta. No 1399. gada Pleskavas kņazus iecēla Maskavas lielkņazi, tādēļ tos dēvēja par "Maskavas vietvalžiem" (московские наместники). 1510. gadā Maskavas lielkņazs Vasīlijs III paziņoja, ka Pleskavas zeme pieder viņam, atlaida veči un deportēja 300 ietekmīgākās pilsētas ģimenes.
Vsevolods Mstislavičs (pēc kristīšanās — Gavrilo, Всеволод Мстиславич, 1137—1138). Kijivas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča dēls, kuru tēvs iecēla par Novgorodas kņazu (1117-1132, 1132-1136). Šajā laikā viņš atkārtoti devās karagājienos pret čudiem, tika sakauts kaujā pie Kļinas (1131), bet 1133. gadā viņam izdevās iekarot Tērbatas pilskalnu (Jurjevu). 1136. gadā Novgorodas veče viņu padzina no Novgorodas un viņš kļuva par Višgorodas kņazu (1136), pēc tam par Pleskavas kņazu (1137). Miris Novgorodas kņaza Svjatoslava Oļgoviča uzbrukuma laikā (1138).
Svetopolks Mstislavičs (Святополк Мстиславич, 1138—1142) bija Vsevoloda Mstislaviča brālis, kas kļuva par Pleskavas kņazu pēc viņa nāves 1138. gadā. Pirms tam viņš īslaicīgi bija Polockas kņazs (1132), kopā ar brāli Vsevolodu devās uz Pleskavu, kur kļuva par kņazu 1138. gadā, kur valdīja līdz 1140. gadam, kad saņēma no Kijivas lielkņaza Vsevoloda Oļgoviča Berestjes kņazisti, vēlāk kļuva par Novgorodas kņazu (1141—1148), pēc tam par Volīnijas Vladimiras kņazu (1148), Luckas kņazu (1150). Pēc viņa uz laiku Pleskavas kņazus neiecēla.
Mstislavs-Boriss Davidovičs (Мстислав-Борис Давыдович Новгородский, 1178—1180), vēlāk kļuva par Novgorodas kņazu (1184—1187)
Mstislavs III Romanovičs (Mstislavs Vecais, Мстислав Романович (Мстислав III, Мстислав Старый), 1180—1195?), Viņš bija Kijivas lielkņaza Romāna Rostislaviča dēls, pēc aiziešanas no Pleskavas (1195/1197) bija Smoļenskas kņazs (1197—1213), vienlaikus arī Belgorodas (1206) un Galīcijas kņazs, no 1212. gada kļuva par Kijivas lielkņazu. Pēc viņa uz laiku Pleskavas kņazus neiecēla.