Pontijas kalni vai Ziemeļanatolijas kalni (turku: Kuzey Anadolu Dağları) ir kalnu sistēma Turcijas ziemeļos.[1] Stiepjas 975 km garumā gar Melnās jūras dienvidaustrumu piekrasti no Čoruhas austrumos līdz Marmora jūrai rietumos. Kalni no ziemeļiem ieskauj Mazāzijas plakankalni un daļēji Armēnijas kalnieni. Sastāv no vairāku grēdu virknes — Austrumpontijas kalni austrumos, Džanika grēda vidusdaļā un Rietumpontijas kalni rietumos. Augstākais kalns ir Kačkars 3937 m vjl Austrumpontijas kalnos. Veidojas no vairākām paralēlām grēdām, ko saposmo Kizilirmakas un Ješilirmakas upju aizas. Rietumu daļā kalnu augstumi 2000—2500 m, veidoti no smilšakmeņiem, kaļķakmeņiem, andezītiem un metamorfajiem iežiem; austrumu daļā augstumi ap 3000—3500 m, veidoti no granītiem, gneisiem, kristāliskajiem slānekļiem un izvirdumiežiem. Akmeņogļu, polimetālisko un vara rūdu un pirīta atradnes. Ziemeļu nogāzes apaugušas ar platlapju un skujkoku mežiem, dienvidu nogāzēs — kalnu stepes un pustuksneši, vietām jauktie meži.
Turcija
Pontijas kalni Vikikrātuvē