Rača-Lečhumi un Lejassvanetija
Rača-Lečhumi un Lejassvanetija | |
რაჭა-ლეჩხუმი და ქვემო სვანეთი | |
— mhare — | |
Račas-Lečhumi un Lejassvanetijas atrašanās vieta Gruzijā | |
Pārvaldes centrs | Ambrolauri |
---|---|
Valsts | Gruzija |
Administratīvais iedalījums | 4 municipalitātes |
Platība | |
- Kopējā | 4 690 km² |
Iedzīvotāji (2014) | |
- Kopā | 32 089 |
- Blīvums | 6,8/km² |
- Etniskais sastāvs | gruzīni (99,65%) |
- Konfesijas | pareizticīgie (99,16%) |
Laika josla | UTC+4 (UTC+4) |
ISO 3166 kods | GE-RL |
Mājaslapa: rls | |
Rača-Lečhumi un Lejassvanetija Vikikrātuvē |
Rača-Lečhumi un Lejassvanetija (gruzīnu: რაჭა-ლეჩხუმი და ქვემო სვანეთი) ir viena no Gruzijas mharēm. Izvietojusies valsts valsts ziemeļos Lielā Kaukāza grēdas dienvidu priekškalnēs. Rietumos robežojas ar Megreliju-Augšsvanetiju, ziemeļos — ar Krieviju, dienvidos — ar Imeretiju. Austrumos robežojas ar Iekšējo Kartliju, kuras ziemeļu daļu kontrolē Krievijas atbalstītā separātiskā Dienvidosetija. Tāpat Dienvidosetijas faktiskā kontrolē ir neliela daļa Račas-Lačhumi un Lejassvanetijas teritorijas ar Kvaisi pilsētu. Lielākās pilsētas mharē ir Oni, Ambrolauri (administratīvais centrs) un Cageri. Lielākā daļa mhares iedzīvotāju pieder pie gruzīnu subetniskajām grupām račiem, lečhumiem un svaniem.
Geogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mhare ietver vēsturiskos Gruzijas novadus Raču austrumos, Lečhumi rietumos un Svanetijas austrumu daļu ziemeļos. Apvidus kalnains, galvenās grēdas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē ir Račas grēda dienvidos un Svanetijas grēda rietumos, starp kurām plūst Rioni upe. Saimnieciskā darbība norisinās pārsvarā upju ielejās, attīstīta lauksaimniecība, galvenokārt dārzkopība un vīnkopība, kā arī lopkopība.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rača-Lečhumi un Lejassvanetija.
|