Raimonds Bitenieks
Raimonds Bitenieks (dzimis 1944. gada 14. maijā Liepājā, miris 2019. gada 15. decembrī) bija viens no Trešās atmodas aizsācējas kustības Helsinki-86 dibinātājiem.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bitenieks dzimis 1944. gada 14. maijā Liepājā jūrnieka ģimenē. Strādāja kokapstrādes kombinātā "Baltija" par atslēdznieku, mācījās Liepājas 5. vidusskolas neklātienes nodaļā, tad Kaļiņingradas aviācijas skolā (1963-1965). Divus gadus strādāja Tahiatas aerodromā Karakalpakijas APSR par aviomehāniķi. Pēc atgriešanās Liepājā strādāja kokapstrādes kombinātā "Baltija", 1973. gadā Liepājas autobusu parkā. 1978. gadā uzsāka darbu apvienībā "Daiļrade", kur strādāja arī Linards Grantiņš.
1983. gada 4. septembrī no Liepājas kopā ar draugu Jāni Vansoviču un abu bērniem pusaudžiem Agri Vansoviču un Evu Bitenieci ar pārbūvētu motorlaivu nesekmīgi mēģināja šķērsot Baltijas jūru un nokļūt Zviedrijā, lai izveidotu sakarus ar Rietumeiropā dzīvojošajiem latviešiem un veidotu pretošanās kustību okupācijas varai Latvijā. Par to viņam piesprieda divu gadu cietumsodu Šķirotavas cietumā Rīgā.[1]
1986. gada 16. jūlijā Bitenieks kopā ar Linardu Grantiņu un Mārtiņu Barisu nodibināja cilvēktiesību aizstāvības grupu Helsinki-86. Šī grupa sastādīja un iesniedza dokumentus Latvijas PSR un starptautiskajām organizācijām par latviešu tautas traģisko stāvokli PSRS okupācijas jūgā. 21. augustā Bitenieku un Grantiņu arestēja un pret viņiem ierosināja krimināllietu. 1987. gada 4. aprīlī prokurors Batarags pārtrauca krimināllietu un viņus atbrīvoja, bet 1987. gada 29. novembrī VDK represiju dēļ bija spiests emigrēt uz Vāciju. 1997. gada jūlijā atgriezās Latvijā.
Bija partijas Nacionālā Spēka Savienība Ārējo sakaru koordinators. Kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no Nacionālā Spēka savienības saraksta.
Miris pēkšņā nāvē 2019. gada 15. decembrī 75 gadu vecumā.[2]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1996. gadā apbalvots ar 
Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru.