Seišelas
| Seišelu Republika Repiblik Sesel République des Seychelles Republic of Seychelles |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Koste Seselwa |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Viktorija 4°37′S 55°27′E / 4.617°S 55.450°E | |||||
| Valsts valodas | franču valoda angļu valoda Seišelu kreolu valoda |
|||||
| Valdība | Unitāra reprezentatīva prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Veivels Ramkalavans[1] | ||||
| - | Viceprezidents | Ahmeds Afifs | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Apvienotās Karalistes | 1976. gada 2. jūnijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 457 km² (181.) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2024. gadā. gadā | 120581 (200.) | ||||
| - | Blīvums | 262.3/km² (67.) | ||||
| IKP (PPP) | 2023. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $4,175 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $41 828 | ||||
| Džini koef. (2018) | 32.1 (vidēja) | |||||
| TAI (2022) | ▲ 0,802 (augsts) (67.) | |||||
| Valūta | Seišelu rūpija (SCR) |
|||||
| Laika josla | SCT (UTC+4) | |||||
| Interneta domēns | .sc | |||||
| ISO 3166-1 kods | 690 / SYC / SC | |||||
| Tālsarunu kods | +248 | |||||
Seišelas, oficiāli Seišelu Republika (kreolu — Repiblik Sesel), ir salu valsts Āfrikā uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras. Arhipelāgs sastāv no 155 (saskaņā ar konstitūciju; faktiskais skaits ir strīdīgs) granīta un koraļļu salām, no kurām 33 ir apdzīvotas. Lielākās salas ir Mae, Pralēna un Ladiga. Tai ir augstākais tautas attīstības indekss Āfrikā. Seišelas ir viena no Āfrikas Savienības loceklēm.
Seišelas ar 86 525 iedzīvotājiem ir otrā mazākā valsts Āfrikā pēc iedzīvotāju skaita, katru gadu to apmeklē vairāk kā 200 000 tūristu.[2] 86% valsts iedzīvotāju ir seišelieši.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmie, kas apmetās uz dzīvi salās, bija maldīvu un arābu tirgotāji. Vēlāk tās kļuva par tirdzniecības punktu starp Āfriku un Āziju, dažkārt par pirātu apmetni. Pirmie eiropieši, kas apmetās uz dzīvi Seišelās, bija franči, 1742. gadā viņi pārņēma pilnīgu kontroli pār salām.
1770. gadā izveidojās pirmā patstāvīgā apmetne, bet 1771. gadā tika izveidota pirmā garšvielu plantācija, lai Francija varētu konkurēt ar Holandi garšvielu tirgū.
Salas kalpoja par vergu tranzīta punktu starp Āfriku, Indiju un Madagaskaru. Nomaļās atrašanās dēļ salas bieži izmantoja, lai izsūtītu nevēlamas personas. Salās sodu izcietis, piemēram, Francijas troņmantnieks Luija XVI dēls, arī Kipras arhibīskaps, kurš vēlāk kļuva par Kipras prezidentu.
Pēc Lielās Franču revolūcijas no 1794. gada salās 14 gadu laikā septiņas reizes mainījās britu un franču pārvaldība. 1811. gadā salas okupēja britu armija. 1814. gadā Parīzes vienošanās noteica, ka salas pieder Britu impērijai.
1853. gadā tika pārtraukta verdzība. 1976. gadā Seišelu salas ieguva neatkarību no Britu impērijas un kļuva par vienu no Nāciju Sadraudzības dalībvalstīm. 1977. gadā valstī notika apvērsums, kura laikā tika gāzts pirmais Seišelu prezidents, viņu nomainīja Alberts Renē, kurš bija Seišelu prezidents līdz 2004. gadam.
1979. gadā pieņemtā konstitūcija deklarēja vienpartijas sociālistisku valsti, taču līdz ar sociālistiskā bloka sabrukumu tā tika atcelta. Tomēr Renē partija saglabāja varu līdz 2020. gada vēlēšanām.
2013. gada janvārī salās tika izsludināts ārkārtas stāvoklis tropiskā ciklona dēļ, kas izraisīja lietusgāzes, plūdus un zemes nogruvumus, iznīcinot simtiem māju.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Seišelu salu arhipelāgs atrodas Indijas okeāna rietumu daļā 1600 km no Kenijas krastiem, un 2800 km no dienvidrietumu Indijas un 925 km uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras. Kopā arhipelāgā ietilpst 155 salas, no kurām vairums ir koraļļu izcelsmes, savukārt 42 ir uz granīta iežu pamata un ir kontinentālas izcelsmes, bet nav vulkāniskas. Kopējā salu platība ir 457 kvadrātkilometri.
Mae ir galvenā sala, tā ir 153 kvadrātkilometru liela, tajā atrodas valsts galvaspilsēta Viktorija. Šajā salā dzīvo 80% no visiem valsts iedzīvotājiem. Koraļļu salas ir vidēji 1,5 metrus virs jūras līmeņa, lielākais augstums sasniedz 9 līdz 15 metrus virs jūras līmeņa. Tajā pašā laikā granīta salas paceļas līdz pat 100 m virs jūras līmeņa. Lielāko daļu salu klāj krāšņa un plaukstoša augu valsts. Tipiska Seišelu pazīme ir baltas smilšainas pludmales.
Tā kā salās ir ierobežoti svaiga ūdens krājumi, vietējie iedzīvotāji lielākoties dzīvo mazos ciematiņos, kuros vidēji dzīvo līdz 100 cilvēkiem. Daudzas no salām kalpo kā ligzdošanas vietas putnu kolonijām.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Seišelu salas atrodas nedaudz uz dienvidiem no ekvatora, tāpēc Seišelu salās valda tropu klimats, bet no novembra līdz aprīlim ir lietus sezona, ko nosaka musonu lieti. Janvāris ir vismitrākais gada mēnesis, un visvairāk nokrišņu ir Mae salā un Silueta salā. No maija līdz oktobrim galvenokārt ir saulains un sauss laiks. Jūlijs un augusts ir sausākie gada mēneši. Gaisa temperatūra svārstās no 24ºC līdz 31ºC, vidējais gaisa mitrums ir 80%.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salām nav savu pamatiedzīvotāju, tāpēc salu populāciju veido imigranti no citām valstīm. Lielākās etniskās grupas veido franču, afrikāņu, indiešu un ķīniešu pēcteči, kuri salās ieradās 19. gadsimtā. Oficiālās valodas ir angļu, franču un seišelu kreolu valoda, kura veidojusies no franču valodas. Vidējais iedzīvotāju vecums Seišelu salās ir 32 gadi, bet vidējais mūža ilgums ir 73 gadi.
Kopumā salās dzīvo 86 525 iedzīvotāju, 86% no tiem ir seišelieši jeb iebraucēju pēcteči, 3% briti, 1,8% franči, 0,5% ķīnieši, 0,3% indieši un 1,2% citas minoritātes. Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 90% no 86 525 iedzīvotājiem dzīvo Mae salā, 9% Preslinas un Ladiga salās, bet atlikušais 1% iedzīvotāju pārējās Seišelu salās.
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā daļa Seišelu salu iedzīvotāju jeb 93,2% ir kristieši, 2,1% — hinduisti, 1,1% — islāmticīgie, 1% ir budisti, un 1,5% ir citu reliģiju sekotāji, bet 1,5% no salu iedzīvotājiem ir ateisti. No kopējā kristiešu skaita 82,2% ir katoļi, 6,4% ir anglikāņi, 1,1% ir septītās dienas adventisti, bet 3,4% citas ar kristietību saistītas reliģijas.
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 1971. gada, kad atvēra Seišelu Starptautisko lidostu (SEZ), tūrisms ir kļuvis par salu iedzīvotāju galveno ieņēmumu avotu, tāpēc arī liela daļa iedzīvotāju darbojas apkalpošanas sfērā. Pēdējos gados varas iestādes piesaista ārzemju investīcijas, lai uzlabotu tūrisma nozares kvalitāti, atverot jaunas viesnīcas un kūrortus. Katru gadu Seišelu salas vidēji apmeklē 200 000 tūristu. Salas ir iecienīts galamērķis aktīvas atpūtas cienītājiem, jaunlaulātajiem un citiem. 2011. gadā Seišelās medusmēnesi pavadīja Anglijas princis Viljams un viņa sieva Keita.[3]
Kopš 1991.-1992. gada, kad salas piedzīvoja milzīgu tūrisma kritumu Persijas līča kara dēļ, varas iestādes ir atzinušas, ka tūrisms ir ļoti neaizsargāts ieņēmumu avots. Tāpēc valstī sāka attīstīt citas nozares, lai samazinātu atkarību no tūrisma nozares, veicināja lauksaimniecības, zvejniecības, maza mēroga rūpniecības un finanšu nozaru attīstību. Tomēr rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana kopā vēl 2017. gadā deva tikai 16% IKP, viss pārējais bija apkalpojošā sfēra.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://seychellen.com/en/wavel-ramkalawan-the-new-and-5th-president-of-the-seychelles/
- ↑ «Fakti par Āfriku». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 26. oktobrī.
- ↑ «Vieta kur medusmēnesi pavadija karaliskais pāris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2018. gada 9. septembrī.
- ↑ "Seychelles" (en). The World Factbook (Central Intelligence Agency). 2024-09-16.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seišelas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|