Tripodiska

Megarīdas karte ar Tripodiskas izvietojumu (1825. gads). [Iezīmēts ar sarkanu]

Tripodiska (sengrieķu: Τριποδίσκος) bija antīka pilsēta vai ciemats Gerānijas kalnos vai tā austrumu pakājē. Kādu laiku tā atradās senās Megarīdas sastāvā. Tripodisku savos darbos piemin tādi autori, kā Tukidīds, Pausānijs, Strabons u.c. Mūsdienās tās precīza atrašanās vieta nav noteikta.

Dibināšanas mīts

Sengrieķu mitoloģijā Tripodiskas dibināšana tiek atstāstīta tā, ka laikā, kad Argosā valdīja Krotops, Psamata, Krotopa meita, no Apollona dzemdēja dēlu, taču ļoti baidīdamās no tēva, viņa to pameta. Krotopa nama suņi šo bērnu saplosīja, par ko Apollons argosiešu pilsētai uzsūtīja briesmoni Poenu (“Atriebību”). Tas, kā stāsta, laupīja mātēm bērnus līdz brīdim, kad Korebs par prieku argosiešiem šo briesmoni nokāva. Taču pēc viņa nokaušanas tos sāka mocīt cita, viņiem uzsūtīta lipīga slimība. Tad Korebs labprātīgi devās uz Delfiem, lai saņemtu no dieva sodu par Poena nogalināšanu. Un tiešām, pitija neļāva Korebam atgriezties atpakaļ Argosā, bet lika paņemt trijkāji (tripodu), iziet no svētnīcas, un tur, kur viņa nestais trijkājis izkritīs tam no rokām, tajā vietā ir jāuzceļ Apollonam templis un pašam tajā ir jāapmetas. Un lūk, Gerānijas (Dzērvju) kalnā trijkājis nejauši izslīdēja un izkrita viņam no rokām. Tad šet Korebs arī dibināja Tripodiskas (Mazā trijkāja) ciematu.

Pēc Konona versijas, lai mazinātu Apollona dusmas, Tripodisku Megarīdā uzcēla Krotops, Argosas valdnieks.

Vēsture

Tripodiska, domājams, izveidojās tumšajos laikos, Argosas ķeniņa Krotopa valdīšanas laikā. Sākumā tā, saukta Tripoda, varētu būt vienīgi Apollona svētnīca ar nelielu ciematu Gerānijas kalnu austrumu galā. Pēc tam jau atsevišķa pilsēta varētu būt izveidojusies Gerānijas kalnu pakājē pie stratēģiskā ceļa starp Boiotiju un Peloponēsu. Megaras ķēniņa Alkatova laikā varēja notikt Pitijas Apollona kulta pārcelšana no Tripodas uz Megaru. Alkatovs ap Megaru uzcēla aizsargmūri, pie tam tā celšanā viņam esot palīdzējis Apollons. Alkatovs Megarā izveidoja otru akropoli, nosauca to savā vārdā un tur uzcēla Pitijas Apollona templi, pie kura pat nogalināja savu dēlu, uzskatot, ka viņš to apgāna. Uz šī tempļa senumu norāda tas, ka pēc Pausānija ziņām tas bija celts no ķieģeļiem, un tikai imperatora Adriāna laikā to pārbūvēja kā akmens celtni. Arī paša Apollona tēls templī bija sens, jo tas bija veidots no ebenkoka ēģiptiešu faraonu stilā. Tajā laikā, iespējams, arī pats Korebs tika pārapbedīts Megarā. Pausānijs norāda, ka uz viņa kapa ir uzstādīts marmora piemineklis, kurā attēlots, kā Korebs nogalina Poenu, un šo pieminekli viņš uzskata kā senāko grieķu veidoto marmora tēlu. Līdz ar Pitijas Apollona pārcelšanu uz Megaru Tripodas sakrālā nozīme mazinājās. Pēc tam Alkatava troni mantoja viņa mazdēls Salaminas ķēniņš Ajants Lielais, kurš ar 12 kuģiem piedalījās Trojas karā. Kuģu sastāvā kopā ar Egeiras un Nisajas kuģiem bija arī Tripodas kuģi. Ja Nisaja atrodas pie Saronikas līča, bet Egeira pie Korintas līča, tad Tripodai nav tiešas pieejas jūrai. Tāpēc, pēc atsevišķu pētnieku domām, ir pieņēmums, ka Tripodai jau tajā laikā bija tik liela ietekme reģionā, ka tā varēja turēt savus kuģus vai nu Nisajā, vai Egeirā, bet varbūt pat abās divās.

7. gadsimta pr.Kr. beigās Tripodiskā piedzima Susarions, sengrieķu komēdijas tēvs, taču tur nepalika, bet pācēlās uz Megaru, kas norāda uz tā laika Tripodiskas provinciālo raksturu. Vēlāk gan Susarions pārcēlās no Megaras jau uz Atēnām, kur centās popularizēt jauno komēdijas žanru. Neskatoties uz to megariešiem Tripodiskā bija pat sava agora.

Tukidīds stāsta, kā 424. gadā pr.Kr. Peloponēsas kara laikā Brasids ar 3800 hoplitiem Tripodiskā satikās ar 2200 boiotiešu sabiedrotajiem, lai atvairītu pēkšņo atēniešu uzbrukumu megariešiem:

“

Lakedemonietis Brasids, Tellida dēls, šajā laikā atradās Sikionas un Korintas apkaimē, gatavojoties karagājienam uz Trāķijas piekrasti. Tiklīdz tas uzzināja par nocietinājumu ieņemšanu, viņš vērsās pie boiotiešiem ar prasību nekavējoties ierasties ar karaspēku pie viņa Tripodiskā (par Tripodisku sauca apmetni Megarīdā, Gerānijas kalna pakājē): Brasids uztraucās par Nisajā esošajiem peloponēsiešiem Megaras dēļ, ka tik viņus nesagrābj ienaidnieks. Pats viņš ieradās ar 2700 korintiešu hoplītiem, 400 fliuntiešiem, 600 sikioniešiem un ar visu savu karaspēku, kuru tas bija jau savācis. Brasids plānoja ierasties Nisajā pirms tās ieņemšanas. Taču saņemot vēsti, ka Nisaja ieņemta (Tripodiskā viņš nonāca naktī), Brasids atlasīja no sava karaspēka trīssimt cilvēkus un pirms kāds uzzināja par viņa karagājienu, pienāca pie Megaras. Atēnieši atradās jūras krastā un tādēļ nepamanīja pretinieku. Brasids teica, ka viņš vēlas pamēģināt un, ja ir iespējams, tiešām ieņemt Nisaju. Bet galvenais viņa uzdevums bija, ienākt Megarā un tur nostiprināties. Brasids pieprasīja megariešiem viņu ielaist, sakot, ka viņš cer atgūt Nisaju atpakaļ.

”

Tas viss parāda Tripodiskas stratēģiski nozīmīgo stāvokli Megaras līdzenuma malā pie Boiotijas-Peloponēsas ceļa. Domājams, ka vēl Romas impērijas laikā Tripodiska joprojām pastāvēja. Strabons un Pausānijs par to runāja kā par esošu apdzīvotu vietu. Bet, kad tā pārstāja eksistēt, tas nav zināms.

Ģeogrāfija

Tripodiska atradās senās Megarīdas teritorijā, Gerānijas kalnu grēdas austrumu galā tās pakājē uz robežas ar Megaras līdzenumu. Šajā vietā atradās ceļš no Boitijas uz Peloponēsu. Skīrona ceļš gar Saronikas līča piekrasti tika uzbūvēts vēlāk. No otras puses cauri Tripodiskai varēja iet ceļš no Megaras uz Pegas ostu vai arī uz Egeiru pie Korintas līča, tādējādi savienojot abus līčus.

Viljams Liks savā 1835. gada darbā “Ceļojums pa Ziemeļgrieķiju” (Travels in Northern Greece) raksta:

“

Un attiecīgi, Gerānijas kalna pakājē ceļā no Platajām uz zemes šaurumu, četras vai piecas jūdzes uz ziemeļrietumiem no Megaras, manā iepriekšējā ceļojumā, braucot pa šo maršrutu no Megaras uz Korintu, es pamanīju neapšaubāmas senas pilsētas paliekas. Šī vieta pilnībā atbilst Pausānija izklāstītajam nostāstam par Tripodiskas dibināšanu. … Paliekas atrodas tieši uz īsākā ceļa no Delfiem uz zemes šaurumu pāri Gerānijas kalniem, atstājot Megaru dažas jūdzes pa kreisi.

”

Mūsdienās Tripodiskas paliekas varētu atrasties Hani Derveni ciemata apkaimē.