Laikapstākļi, biotopi, augstums virs jūras līmeņa nacionālajā parkā ļoti atšķiras. Piemēram, parka robežās esošajā Edvarda ezerā ikgadējais nokrišņu daudzums sasniedz aptuveni 500 mm, mazāk nekā 75 km attālumā esošajā Ruenzori kalna rietumu nogāzē nokrišņu daudzums sasniedz vairāk nekā 3000 mm. Dažus no Ruenzori kalniem parasti ir sniegoti, augstā līmenī sastopami arī glečeri. Parkā sastopamas arī savannas, kūdras purvi, purvi, lavas līdzenumi, dažāda veida meži (tai skaitā tropiskie lietus meži un bambusa meži). Parkā dzīvo ziloņi, kuru skaits samazinājās 20. gadsimta beigās, lauvas, kuru skaits ir palielinājies, nīlzirgi, gorillas, okapi, antilopes, pelikāni.
Parka dibināšanas brīdī cilvēku skaits tajā bija niecīgs, tomēr 20. gadsimta beigās tas ievērojami pieauga. 1979. gadā Virungas nacionālais parks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 1994. gadā tas tika iekļauts apdraudēto pasaules mantojuma objektu sarakstā pieaugošā pastāvīgo apmetņu un liela skaita bēgļu no kaimiņvalsts Ruandas pieauguma dēļ.