Vispārējas kristīgas baznīcas pazīmes

Vispārējas kristīgas baznīcas pazīmes ir sistemātiskajā jeb dogmatiskajā teoloģijā lietots raksturlielumu kopums, kas tiek tradicionāli pieņemts eklezioloģijā jeb mācībā par Baznīcu. I Konstantinopoles koncilā tika pieņemtas četras Baznīcas pazīmes, pēc kurām tiek vērtēta noteiktas kristīgās organizācijas vai kustības piederība vispārējai Kristīgai baznīcai.

Pamata pazīmes

Nīkajas ticības apliecības pēdējā sadaļā tiek apliecināta ticība uz patieso Baznīcu, norādot četras pamata pazīmes, kas piemīt tai:

Un [es ticu vai mēs ticam] uz vienu, svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu.

Vienums

Izpratne par to, ka patiesā Baznīca ir viena, ir jau kopš baznīcas pirmsākumiem pieņemta pamata pazīme. Viens no spēcīgākajiem šādas pārliecības argumentiem ir Jaunās Derības Pāvila vēstulē efeziešiem sacītais par baznīcas vienumu (Ef. 4:3-6). Pāvila pirmājā vēstulē korintiešiem tiek paskaidrots, ka lai arī Baznīca sastāv no daudz locekļiem, tā tomēr veido vienu "Kristus miesu" (1 Kor. 12:12-27).

Svētums

Baznīcas svētums, jeb apgalvojums, ka Baznīca ir svēta, ir jau senbaznīcā pieņemta izpratne par vienu no baznīcas pamatbūtības sastāvdaļām. Kristīgās Baznīcas svētuma pamatā ir uzskats par pilnīgumu un bezgrēcīgumu, kuru Jēzus Kristus svētuma dēļ baznīca bauda Dieva acu priekšā.

Katolicisms

Katolicisms (no grieķu: καθολικός, katolikόs — 'vispārējs', 'visaptverošs') arī ir viena no kristīgo teoloģiju izvirzītajām vispārējās baznīcas pazīmēm. Tā nosaka konkrētas mācības pēctecības atbilstību, sākot ar kristīgās baznīcas pirmsākumiem, un attiecībā uz mācību un praksi. Latvijā ar vārdu "katoliska" visbiežāk tiek asociēta Romas Katoļu baznīca, tādējādi radot pārpratumus ar citām kristīgām konfesījām, kuras arī pieņem Nīkajas ticības apliecību, kā piemēram luterānisms un Austrumu pareizticība.

Apustuliskums

Apustuliskums (no grieķu: απόστολος, apόstolos — 'sūtnis', 'apustulis') norāda uz mācības un/vai prakses atbilstību tam piemēram un liecībai, kāds ir ieraugāms apustuļu laikā jeb 1. gadsimta agrīnajā Baznīcā. Patiesā kristīgā macība tiek saukta par apustulisku, jo Baznīcas pirmsākumos par galveniem atbildīgiem tika izraudzīti apustuļi, un viņu garīgā amata pēcteču (t.i. bīskapu) pienākums ir noturēt šo patieso mācību.

Citas pazīmes

Tradicionālajam pazīmju skaitam dažkārt tiek pievienotas arī citas. Piemēram, Baznīca ir apslēpta vai Baznīca ir neredzama. Apslēptā baznīca ir, galvenokārt, luteriskās teoloģijas mācība, un tā uzsver, ka patiesā kristīgā baznīca ir apslēpta cilvēka acīm, taču tā ir sastopama ikvienā vietā, kur tiek pasludināta Evaņģēlija mācība un atbilstoši Kristus pavēlei pārvaldīti sakramenti. Neredzamās baznīcas mācība ir pārsvara vien sastopama protestantismā, jo tā iet pretstatā ar Katoļu teoloģiju, kas uzsver, ka patiesā kristīgā baznīca ir redzama tās hierarhijā jeb organizatoriskajā struktūrā.