У этой страницы нет
проверенных версий , вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства[ править ]
Основа инфекта: compotī-
Praesens
Indicatīvus
Coniunctīvus
Imperatīvus
Act.
Pass.
Act.
Pass.
Act.
Pass.
Sing.
1 p.
compotiō
compotior
compotiam
compotiar
—
—
2 p.
compotis
compotīris
compotias
compotiāris
compotī
compotīre
3 p.
compotit
compotītur
compotiat
compotiātur
—
—
Plur.
1 p.
compotīmus
compotīmur
compotiāmus
compotiāmur
—
—
2 p.
compotītis
compotimini
compotiātis
compotiāmini
compotīte
compotimini
3 p.
compotiunt
compotiuntur
compotiant
compotiantur
—
—
Imperfectum
Indicatīvus
Coniunctīvus
Act.
Pass.
Act.
Pass.
Sing.
1 p.
compotiēbam
compotiēbar
compotīrem
compotīrer
2 p.
compotiēbas
compotiebāris
compotīres
compotirēris
3 p.
compotiēbat
compotiebātur
compotīret
compotirētur
Plur.
1 p.
compotiebāmus
compotiebāmur
compotirēmus
compotirēmur
2 p.
compotiebātis
compotiebamini
compotirētis
compotirēmini
3 p.
compotiēbant
compotiebantur
compotīrent
compotirentur
Futūrum I
Indicatīvus
Imperatīvus
Act.
Pass.
Act.
Sing.
1 p.
compotiam
compotiar
—
2 p.
compoties
compotiēris
compotīto
3 p.
compotiet
compotiētur
compotīto
Plur.
1 p.
compotiēmus
compotiēmur
—
2 p.
compotiētis
compotiemini
compotitōte
3 p.
compotientur
compotiunto
Infīnitivus praesentis actīvi
compotīre
Infīnitivus praesentis passīvi
compotīri
Participium praesentis actīvi
compotiens
Gerundium
compotiendi
Gerundivum
compotiendus, -a, -um
Основа перфекта: compotīv-
Perfectum
Plusquamperfectum
Futūrum II
Indicatīvus
Coniunctīvus
Indicatīvus
Coniunctīvus
Indicatīvus
Act.
Act.
Act.
Act.
Act.
Sg.
1 p.
compotīvī
compotīverim
compotīveram
compotīvissem
compotīverō
2 p.
compotīvisti
compotīveris
compotīveras
compotīvisses
compotīveris
3 p.
compotīvit
compotīverit
compotīverat
compotīvisset
compotīverit
Pl.
1 p.
compotīvimus
compotīverimus
compotīverāmus
compotīvissēmus
compotīverimus
2 p.
compotīvistis
compotīveritis
compotīverātis
compotīvissētis
compotīveritis
3 p.
compotīvērunt
compotīverint
compotīverant
compotīvissent
compotīverint
Infīnitivus perfecti actīvi
compotīvisse
Основа супина: compotīt-
Participium perfecti passivi
compotītus, -a, -um
Participium futuri activi
compotītūrus, -a, -um
Supinum I
compotītum
Supinum II
compotītū
compotio
Глагол, четвёртое спряжение.
Приставка: com- ; корень: -- .
привлекать к участию, делать участником или обладателем (aliquem aliqua re Pl или alicujus rei Ap ); pass. compotiri принимать участие, овладевать, занимать (aliqua re Pl ): compotiri visu alicujus Tert увидеть кого-л ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации ).
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[ править ]