inaurio

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: inaurī-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	inauriō	inaurior	inauriam	inauriar	—	—
	2 p.	inauris	inaurīris	inaurias	inauriāris	inaurī	inaurīre
	3 p.	inaurit	inaurītur	inauriat	inauriātur	—	—
Plur.	1 p.	inaurīmus	inaurīmur	inauriāmus	inauriāmur	—	—
	2 p.	inaurītis	inaurimini	inauriātis	inauriāmini	inaurīte	inaurimini
	3 p.	inauriunt	inauriuntur	inauriant	inauriantur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	inauriēbam	inauriēbar	inaurīrem	inaurīrer
	2 p.	inauriēbas	inauriebāris	inaurīres	inaurirēris
	3 p.	inauriēbat	inauriebātur	inaurīret	inaurirētur
Plur.	1 p.	inauriebāmus	inauriebāmur	inaurirēmus	inaurirēmur
	2 p.	inauriebātis	inauriebamini	inaurirētis	inaurirēmini
	3 p.	inauriēbant	inauriebantur	inaurīrent	inaurirentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	inauriam	inauriar	—
	2 p.	inauries	inauriēris	inaurīto
	3 p.	inauriet	inauriētur	inaurīto
Plur.	1 p.	inauriēmus	inauriēmur	—
	2 p.	inauriētis	inauriemini	inauritōte
	3 p.	inaurientur	inauriunto

Infīnitivus praesentis actīvi	inaurīre
Infīnitivus praesentis passīvi	inaurīri
Participium praesentis actīvi	inauriens
Gerundium	inauriendi
Gerundivum	inauriendus, -a, -um

Основа перфекта: inaurīv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	inaurīvī	inaurīverim	inaurīveram	inaurīvissem	inaurīverō
	2 p.	inaurīvisti	inaurīveris	inaurīveras	inaurīvisses	inaurīveris
	3 p.	inaurīvit	inaurīverit	inaurīverat	inaurīvisset	inaurīverit
Pl.	1 p.	inaurīvimus	inaurīverimus	inaurīverāmus	inaurīvissēmus	inaurīverimus
	2 p.	inaurīvistis	inaurīveritis	inaurīverātis	inaurīvissētis	inaurīveritis
	3 p.	inaurīvērunt	inaurīverint	inaurīverant	inaurīvissent	inaurīverint

Infīnitivus perfecti actīvi	inaurīvisse

Основа супина: inaurīt-

Participium perfecti passivi	inaurītus, -a, -um
Participium futuri activi	inaurītūrus, -a, -um
Supinum I	inaurītum
Supinum II	inaurītū

inaurio

Глагол, четвёртое спряжение.

Приставка: in-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. наделять слухом (surdos Lact);
2. выслушивать (orationem alicujus Eccl). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??