Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 2. un 6. pantu, saskaņā ar kuriem vides aizsardzības prasības ir jāintegrē dažādu nozaru Kopienas politikas virzienos, lai panāktu ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomikas attīstību,

–   ņemot vērā EK līguma 174. pantu,

–   ņemot vērā 1997. gada decembra Kioto protokolu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata izmaiņām (UNFCCC) un to, ka EK 2002. gada 4. martā ratificēja Kioto protokolu,

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu par klimata izmaiņām un Eiropas Ūdens dimensiju,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā Eiropas dienvidu daļa un it sevišķi Ibērijas pussala pēdējos gados ir nopietni cietusi no sausuma,

B.   tā kā no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada marta beigām Portugālē nokrišņu daudzums ir bijis mazāks par 50% no 1961. līdz 1990. gada vidējā nokrišņu daudzuma un tā rezultātā ir ievērojami samazinājies gruntsūdeņu daudzums, kas atsevišķos valsts reģionos ir pat zemāks par 20% no normas,

C.   tā kā 2005. gada 15. martā gandrīz 88% procentus Portugāles sauszemes teritorijas bija skāris nopietns vai pat ārkārtējs sausums un tā kā pat dažas lietainās dienas nav spējušas mainīt situāciju,

D.   tā kā ūdens trūkuma sekām ir nopietna sociāli ekonomiska ietekme un tās izjūt lauksaimniecībā, mežsaimniecībā – augi, sevišķi graudaugi, lopbarības kultūras un dabisko pļavu augi aug lēnām vai neaug nemaz, apdraudot salmu un graudaugu ražu un izraisot ļoti nopietnu lopbarības trūkumu, – pārtikas ražošanas nozarē, vides aizsardzības jomā, valsts veselības aprūpes sistēmā un līdz ar to tūrisma nozarē, kas ir svarīgākā Portugāles tautsaimniecības nozare,

E.   tā kā no maija līdz rudens sākumam nokrišņi nav paredzami un lopi būs jābaro ne tikai vasarā, bet arī nākamajā ziemā,

F.   tā kā visvairāk sausums skar cilvēkus ar zemiem finansiāliem resursiem un tā kā pavasara kultūraugus apdraud nelielais rezervuāros uzkrātais ūdens daudzums, pie tam palielinās iespēja, ka tāpat kā 2003. gadā vasarā izcelsies ugunsgrēki, kas plosās jau tagad,

G.   tā kā saskaņā ar pētījumu par prognozējamajām sausuma sekām nākamo vienpadsmit mēnešu laikā, sausuma visvairāk skartajos reģionos paredzami neto pievienotās vērtības zaudējumi 34% apmērā un kopējie zaudējumi 40% apmērā,

H.   tā kā ilgstošais sausums Portugālē ir vēl viens pierādījums klimata izmaiņu negatīvajai ietekmei un uzsverot to, ka notiekošais ir vēl viens pierādījums tam, ka ir vajadzīga vērienīga rīcība visā pasaulē, lai apturētu klimata izmaiņas; tā kā ES ir jāturpina ieņemt vadošo lomu šajā procesā un jāveic vēl vairāk pasākumu tādās svarīgās jomās kā vides aizsardzība, enerģētika un transports,

1.   jūt līdzi sausuma skartajiem iedzīvotajiem un nozarēm un ir norūpējusies par situāciju, kas skar Portugāles lauksaimniekus un lopkopjus, kā arī tos reģionus, īpaši valsts vidieni un dienvidu daļu, kur situācija ir visnopietnākā, kuri cieš no nepietiekama ūdens daudzuma;

2.   uzskata, ka Kopienai ir jārīkojas, pie tam jāatbalsta ne tikai upuri; jāveic arī pasākumi, lai samazinātu zaudējumus un nākotnē izvairītos no situācijām ar tik postošām sekām; šajā sakarā un, balstoties uz Portugāles iestāžu sniegto informāciju, aicina Komisiju:

	-	nodrošināt, ka lauksaimniekiem jau iepriekš tiek izmaksāta lauksaimniecības palīdzība;
	-	saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un rīkojoties tāpat kā iepriekš līdzīgās situācijās veicināt graudaugu mobilizāciju no Kopienas intervences krājumiem, kas radušies no pārpalikumiem citās dalībvalstīs,
	-	sniegt atbalstu veterinārajiem pasākumiem, kas uzskaitīti ārkārtas plānā, lai apkarotu infekciozā katarālā drudža epidēmiju, kas izcēlās reizē ar sausuma iestāšanos un kas ievērojami pasliktināja situāciju, jo bija ierobežota dzīvnieku pārvietošana;
	-	ļaut atkāpties no vairākiem Kopienas noteikumiem, sevišķi attiecībā uz atļauju ganīt lopus atmatās un graudaugu sējumos, kuru ražu tāpat izjauktā ražas cikla dēļ nebūs iespējams novākt;
	-	ļaut Portugāles iestādēm piešķirt situācijai atbilstošu valsts palīdzību sevišķi mazo lauku saimniecību īpašniekiem, lai palīdzētu segt lielās izmaksas, kas radušās, piebarojot lopus, vedot vai iegūstot ūdeni vai citu darbību rezultātā, kas veiktas nopietni skartajās nozarēs, sevišķi citrusaugļu un kartupeļu ražošanas nozarē;
	-	iesniegt Padomei un Parlamentam priekšlikumu pārskatīt juridiskos instrumentus, lai pielāgotu spēkā esošos tiesību aktus izmantošanai tam, lai novērstu šādas nopietnas sekas, ja Eiropas dienvidu daļu tuvākajos gados atkal piemeklē sausums;

3.   brīdina Komisiju un Padomi par nepieciešamību atvēlēt finansējumu un līdzekļus, lai laikus tiktu veikti pasākumi sausuma radītu mežu ugunsgrēku novēršanai nākamajā vasarā;

4.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par riska un krīzes pārvaldību lauksaimniecībā (KOM(2005)0074) un aicina Komisiju un Padomi steidzami rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu efektīvu Kopienas aizsardzības sistēmu Eiropas lauksaimnieku aizsardzībai pret tādiem riskiem un krīzēm kā pašreizējais sausums Portugālē; uzskata par nepieciešamu ieviest sabiedrisku lauksaimniecības apdrošināšanu, ko finansē no Kopienas līdzekļiem, lai tādu nelaimju kā sausums un ugunsgrēki gadījumā lauksaimniekiem būtu garantēts ienākumu minimums;

5.  Uzskata par nepieciešamu ieviest finansiāla atbalsta pozīciju, lai mazinātu izmaksu un lauksaimniecības produkcijas apjoma samazināšanās pieaugumu, kā arī īslaicīgi atbrīvot no sociālās apdrošināšanas iemaksām (nezaudējot tiesības uz sociālo nodrošinājumu) uz pilnu slodzi strādājošos lauksaimniekus, kuru ienākumi nepārsniedz 12 Eiropas lieluma vienības (ELV) reizē ar ražas kredīta bezprocentu pagarinājumu par diviem gadiem;

6.   aicina Padomi un Komisiju pārskatīt iespēju izmantot Solidaritātes fondu, jo īpaši nodrošinot to, ka fondu var izmantot arī reaģējot uz šādām situācijām, kas ir bieža parādība Eiropas dienvidu daļā;

7.   aicina Komisiju pieņemt iniciatīvas, lai nodrošinātu Kioto protokola saistību izpildi;

8.   mudina Komisiju veikt nopietnu pētījumu par šādām parādībām, lai konstatētu to cikliskumu un to, vai tās liecina par sagaidāmām ilgtermiņa klimata izmaiņām, kā arī izpētīt iespējas pēc 2012. gada panākt tādu vienošanos par ANO īstenoto procesu saistībā ar klimata pārmaiņām un ES ilgtermiņa stratēģijas izstrādāšanu, kuras mērķis ir panākt emisijas samazināšanu rūpnieciski attīstītajās valstīs par 15–30 % līdz 2020. gadam; uzsver, ka ES jāsaglabā vadošā loma saistībā ar starptautiskajiem centieniem risināt klimata pārmaiņu problēmas un jāiesniedz konkrēti priekšlikumi programmai ar godkārīgiem mērķiem laika posmam pēc 2012. gada;

9.   atgādina par neseno Komisijas ziņojumu par klimata izmaiņu parādībām un to tiešo ietekmi uz ūdens apgādi un kvalitāti un ekosistēmām; īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumu sadarboties ar ES ūdens politikas veidotājiem, sniedzot informāciju par dažādu klimata izmaiņu scenāriju ietekmi uz ūdens sektoru (lauksaimniecībā, pilsētu ūdensapgādē, ražošanā, enerģētikā, civilajā aizsardzībā un teritoriālajā plānošana);

10.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Portugāles parlamentam un valdībai, kā arī sausuma skarto reģionu pašvaldībām.