Igauņu volūda
| Igauņu volūda | ||
|---|---|---|
| eesti keel | ||
| Volūdu lītoj | Igauneja, Krīveja | |
| Runuotuoju skaits | 1 048 660 | |
| Volūdu saime | Uralīšu
| |
| Roksts | latiņu | |
| Oficialais statuss | ||
| Oficialuo volūda | Igauneja Europys Savīneiba | |
| Regulators | Igauņu volūdys iņstituts | |
| Volūdys kodi | ||
| ISO 639-1 | et | |
| ISO 639-2 | est | |
| ISO 639-3 | est — makrovolūda iņdividualī kodi: ekk – standarta igauņu vro – Vyrovīšu | |
| Pīzeime: Itamā lopā var byut IPA fonetiskuos rokstu zeimis unikodā. | ||
Igauņu volūda (eesti keel) irā vīna nu suomugru volūdu grupys volūdu, jei radneiga suomu, leivu, votu, samu, vengru i cytom volūdom, tok navā leidzeiga sovu sābru — latgaļu, latvīšu, krīvu i švedu volūdom, kurys pīdar indoeuropīšu volūdu saimei. Igauņu volūda irā Igaunejis Republikys i Europys Savīneibys oficialuo volūda. Igauņu, suomu, vengru i maļtīšu volūdys vīneiguos vaļstiskuos volūdys Europys Savīneibā, kurys napīdar pi indoeuropīšu volūdu saimis. Pa 2000 gods datim, igauņu volūdu kai dzymtū runoj 83,4% Igaunejis dzeivuotuoju.
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |