Eiropijs

Eiropijs
63	; 2; 8; 25; 18; 8; 2
	Eu; 151,964 g/mol
	[Xe]4f76s2
	; Tīra eiropija paraugs argona aizsargatmosfērā un gaisā oksidējusies eiropija plāksnīte
Oksidēšanas pakāpes	+3, +2
Elektronegativitāte	1,2
Blīvums	5244 kg/m3
Kušanas temperatūra	1099 K (826 °C)
Viršanas temperatūra	1802 K (1529 °C)

Eiropijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Eu un atomskaitli 63. Periodiskajā tabulā tas atrodas lantanīdu saimē. Eiropijs ir ķīmiski visaktīvākais retzemju elements. Eiropijs un amerīcijs ir vienīgi elementi, kas nosaukti pasaules daļu vārdos.

Tāpat kā citi lantanīdi, arī eiropijs ir sudrabots smagais metāls. Eiropijam ir stipri mazāks blīvums, kušanas un viršanas temperatūra nekā periodiskajā tabulā tam blakus esošajiem elementiem. Tas izskaidrojams ar eiropija elektronu konfigurāciju. Par elementa atklājēju uzskata franču ķīmiķi Eiženu-Anatolu Demarsē (Eugène-Anatole Demarçay). Viņš to atklāja 1896. gadā, lai gan jau iepriekš Viljams Krukss (William Crookes) un Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns (Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran) bija novērojuši spektru, kas vēlāk izrādījās eiropija izraisīts.

Eiropiju lieto galvenokārt savienojumu veidā, kā luminoforu komponentu. Eiropiju, tāpat kā citus retzemju elementus, iegūst no polimetāliskajām rūdām. Savienojumos eiropijs lielākoties ir divvērtīgs vai trīsvērtīgs (tā oksidēšanas pakāpe ir +2 vai +3).