Vienkāršā pūslīšēde

Vienkāršā pūslīšēde^[1] (sengrieķu: ἕρπης, herpēs — ‘ēde’, latīņu: herpes simplex) ir infekcijas slimība, kuru izraisa vienkāršais herpesvīruss (herpes simplex virus, HSV).

Parasti slimības izraisītie pūslīšveida izsitumi veidojas uz lūpām (izsitumus parasti sauc par aukstumpumpām) un ārējiem dzimumorgāniem.^[1] Izsitumi parasti izzūd pēc 2—4 nedēļām. Pēc laika perioda, kurā cilvēkam ir simptomi, var sekot periods bez simptomiem. Sākumā var būt smagāks stāvoklis (ar drudzi, muskuļu sāpēm, palielinātiem limfmezgliem, galvassāpēm). Laika gaitā aktīvās slimības perioda biežums un smagums samazinās.^[2]

Ir divu veidu vienkāršais herpesvīruss: 1. (HSV-1) un 2. tipa vienkāršais herpesvīruss (HSV-2).^[2] HSV-1 biežāk izraisa mutes dobuma infekcijas, savukārt HSV-2 — dzimumorgānu infekcijas,^[3] tomēr abas var izraisīt infekciju jebkurā ķermeņa daļā.^[4] Dzimumorgānu herpes tiek klasificētas kā seksuāli transmisīvās slimības. HSV var nonākt zīdaiņa ķermenī dzemdību laikā.^[2] Pēc infekcijas vīruss nonāk nervu šūnās, kur tās dzīvo visu dzīvi.^[3] Atkārtoti saslimt var, ja ir vāja imunitāte, stress, saules staru iedarbība.^[3]^[5]

Efektīvākā metode, ar kuras palīdzību var izvairīties no dzimumorgānu infekcijas, ir atturēšanās no vaginālā, orālā un anālā seksa. Risku saslimt nedaudz samazina prezervatīva lietošana. Cilvēki, kas ir inficējušies, infekcijas izplatīšanās ātrumu var samazināt, ik dienu lietojot pretvīrusu zāles. Nav izstrādāta vakcīna; ja cilvēks ir inficējies, slimība nav izārstējama.^[2]

Visā pasaulē ar HSV-1 vai HSV-2 ir inficēti 60—95% pieaugušo.^[4] Ar HSV-1 parasti inficējas bērnībā.^[2] Ar HSV-1 ir inficēti 70—80% cilvēku ar zemu sociālekonomisko statusu un apmēram 40—60% cilvēku ar paaugstinātu sociālekonomisko statusu.^[4] 2003. gadā ar HSV-2 bija inficējušies apmēram 536 miljoni cilvēku (16% visas pasaules iedzīvotāju), augstāki rādītāji bija starp sievietēm un jaunattīstības valstīs.^[6] Lielākā daļa ar HSV-2 inficēto cilvēku neapzinās, ka viņi ir inficējušies.^[2]