Stearīnskābe

Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С₁₇Н₃₅СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Stearīnskābe ir balta kristāliska viela. Nešķīst ūdenī, bet labi šķīst ēterī. Stearīnskābes sāļus un esterus sauc par stearātiem.

Stearīnskābe
Stearīnskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula	C18H36O2
Molmasa	284,47 g/mol
Blīvums	847 kg/m3
Kušanas temperatūra	69,6 °C
Viršanas temperatūra	383 °C

Vēsture

Stearīnskābi 1816. gadā cūku taukos atklāja franču ķīmiķis Mišels Ežēns Ševrels. No tā cēlies stearīnskābes nosaukums (grieķu: stear — 'tauki').

Atrašanās dabā

Glicerīdu veidā atrodama ļoti daudzos augu un dzīvnieku taukos un lipīdos, kur izpilda enerģijas uzkrāšanas funkcijas. Organismā stearīnskābe veidojas no palmitīnskābes speciālu fermentu iedarbībā, kas pagarina oglekļa atomu ķēdi.

Iegūšana

Iegūst, attīrot tauku pārziepošanas produktu — stearīnu.

Īpašības

Reducējot stearīnskābi, iegūst stearilspirtu.

Izmantošana

Nātrija stearātu lieto ziepju ražošanā kā galveno ziepju komponentu. Stearīnskābi un tās glikola esterus izmanto kosmētikā. Stearīnskābes sāļus lieto kā plastiskas smērvielas. Pirotehnikā ar stearīnskābi pārklāj alumīnija vai dzelzs pulveru daļiņas, lai pirotehniskie sastāvi būtu ilgāk uzglabājami.