Vanas ezers

Vanas ezers (turku: Van Gölü, armēņu: Վանա լիճ, kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē. Vanas ezers ir lielākais Turcijas ezers, savukārt pasaulē tas ir vislielākais sodas ezers un ceturtais lielākais neaizsalstošais ezers.

Vanas ezers
Ahtamaras sala un armēņu Svētā Krusta baznīca
Vanas ezera satelītaina
Atrodas	Turcija
Koordinātas	38°38′N 42°49′E
Platība	3574 km2
Lielākais garums	119 km
Vidējais dziļums	161,2 m
Lielākais dziļums	451 m
Tilpums	576 km3
Augstums v.j.l.	1648 m
Izteka	beznoteces
Sateces baseins	12 500 km2
Baseina valstis	Turcija
Salas	Gadira, Čarpanaka, Ahtamara, Atreka u.c.
Apdz. vietas krastos	Vana, Tatvana, Ahlata, Erdžiša
Vanas ezers
Vanas ezers Vikikrātuvē

Ezera izcelsme

Vanas ezers atrodas tektoniskajā ieplakā, kuru ieskauj vairākas kalnu grēdas: dienvidos Taura kalni, austrumos Kurdu kalni un ziemeļaustrumos Aladaglara grēda. Rietumos un ziemeļrietumos atrodas vairāki norimuši vulkāni, tai skaitā slavenais Sūfandaga stratovulkāns un Nemrutdaga vulkāns. Vidējā pleistocēna ērā, pirms aptuveni 200 000 gadiem, Nemrutdaga vulkāna izvirdums izveidoja lavas straumi, kuras garums sasniedza vairāk nekā 60 kilometrus. Šī lavas straume nobloķēja ūdens noteci no Vanas ieplakas uz Mužskujas ieplaku. Šī iemesla dēļ izveidojās Vanas ezers. Tādējādi, Vanas ezers aizņem lielāko ieplakas daļu, kuru savukārt ieskauj kalnāji. Ir izvirzīta teorija, ka ar laiku Taura kalni erozijas dēļ samazināsies un no Vanas ezera parādīsies noteces upe uz Botančaijas upi (Tigras pieteka). Līdz ar to Vanas ezera baseins ietilps Tigras baseinā un ezers izzudīs vai arī samazināsies ūdens līmenis.

Fiziogrāfija

Vanas ezera platība ir 3574 km² — lielākais ezers Turcijā un otrs lielākais Tuvajos Austrumos (lielāks ir tikai Urmijas ezers). Vietējie iedzīvotāji Vanas ezeru sauc par "jūru". Ezers atrodas 1648 m virs jūras līmeņa un skatoties kartēs no attāluma tas atgādina neregulāru trijstūri. Ezera maksimālais garums sasniedz 119 km. Vanas ezers it kā dalās uz pusēm, kur ezerā no abām pusēm tālu iesniedzas pussalas. Ziemeļu daļa ir neliela un salīdzinoši sekla, savukārt dienvidu daļa ir liela un tās maksimālais dziļums sasniedz 451 m. Ezera vidējais dziļums ir 161,2 m, tā tilpums 576 km³. Ezera krasti galvenokārt ir stāvi. Vanas ezerā ir daudz mazu saliņu, galvenokārt, krasta tuvumā, kā arī četras lielas salas: Gadira, Čarpanaka, Ahtamara un Atreka. Ezera lielākā sala Gadira (Lima) atrodas ziemeļu daļā. Čarpanaka atrodas ezera austrumu krastā, bet Ahtamara un Atreka atrodas netālu viena no otras dienvidu pusē. Netālu no Vanas ezera atrodas Nazika ezers (ziemeļrietumos, 1870 m vjl), Erčeka ezers (austrumos, 1890 m vjl) un Arina ezers (ziemeļos).

Vanas ezera attēls no kosmosa. NASA uzņēmums, 1996. gada septembris.

Ar cipariem apzīmēti: Apklusušais vulkāns Nemrutdags, augstums 2948 m. Fotogrāfijā redzams neliels ezers, kas izveidojies šī vulkāna krāterī. Lavas straume uz ziemeļiem aizšķērsoja izteku no Vanas ezera baseina, kā rezultātā radies pats Vanas ezers. Sūfandaga stratovulkāns, augstums 4061 m. Nazika ezers, tā augstums ir 1870 m virs jūras līmeņa. Erčeka ezers, tā augstums ir 1890 m virs jūras līmeņa. Arina ezers. Gadira (Lima) sala, uz salas atrodas 16. gadsimta armēņu klostera drupas. Atreka sala, uz salas ir saglabājusies armēņu kapliča. Ahtamara sala. Uz salas ir saglabājusies armēņu Svētā Krusta baznīca (armēņu: Սուրբխաչ), kura ir uzbūvēta 10. gadsimta sākumā. Čarpanaka sala.

Ezera baseins un ūdens līmenis

Ezerā ūdens ieplūst no četrām mazām upītēm: ziemeļos no Bendimahas un Zejlana-Deresas, austrumos no Karašas un Mičingeras upes, kā arī pavasarī kustošā sniega tuvējos kalnos. Lielākā no šīm četrām upēm ir Zejlana-Deresa (Zejlana), kas iztek no Aladaglara kalniem. Savukārt, uz Karašas upes laika gaitā ir izveidojusies liela ūdenskrātuve. Saistībā ar to, ka ūdens pieplūdums ezeram mainās saskaņā ar sniega kušanu kalnos, ezera ūdens līmenis vidēji gadā mainās 50 cm robežās, maksimumu sasniedzot jūlijā. Lielākais ūdens pieplūdums novērojams no aprīļa līdz jūnijam, kad intensīvi kūst sniegs un ir lietus sezona. Vanas ezera kopējais baseins pārsniedz 15 000 km².

Bez tam, Vanas ezera ūdens līmenis laika gaitā periodiski ir mainījies, piemēram, 1990. gados ezera līmenis cēlās aptuveni par trim metriem, appludinot lauksaimniecības zemi. Ap 2000. gadu ezera līmenis mazliet kritās, bet pašlaik ir novērojams, ka ezera līmenis atkal ceļas. Ezera pētnieki ir pievērsuši uzmanību ezera krastiem un secinājuši, ka ezera ūdens līmenis savā laikā ir bijis par 55 metriem augstāk nekā tas ir pašlaik. Pamatīgāki pētījumi liecina, ka ezera līmenis pēdējā ledus laikmeta laikā, pirms aptuveni 18 000 gadiem, ir bijis vēl augstāk nekā tagad — 72 metru augstāk. 1990. gadā Vanas ezerā strādāja starptautiskā pētnieciskā ekspedīcija, kura veica zemūdens urbumus un no ezera dibena paņēma vairāku minerālu paraugus. Viens no šiem urbumiem deva negaidītu rezultātu. Izrādījās, ka Vanas ezers pirms 17 000 gadiem ir bijis izžuvis, bet pēc tam atkal ir atjaunojies no jauna. Vairākums ezera pētnieku šo notikumu saista ar klimatiskām izmaiņām, bet saistībā ar to vēl joprojām notiek diskusijas kā ir bijis patiesībā. Zinātnieki norāda, ka ar Vanas ezeru pirms 15—18 tūkstošiem gadu iespējams ir noticis tas pats, kas pašlaik notiek ar Nāves jūru.

Vanas ezera ūdens līmeņa izmaiņas
Pēc 1990. gada zemūdens urbšanas datiem

	Pa labi: Ūdens līmeņa izmaiņu grafiks Vanas ezerā pēdējos 20 tūkstoš gados. Pirms aptuveni 17—18 tūkstošiem gadu ūdens līmenis ezerā bija nokrities par 450 metriem, tātad praktiski ezers bija izžuvis. Grafiks ir izveidots pēc vācu zinātnieku grupas datiem. Apakšā: Ūdens līmeņa izmaiņu grafiks Vanas ezerā no 1944. līdz 1994. gadam. Ūdens līmeņa svārstības šajā laika periodā ir notikusi 4 metru amplitūdā. Grafiks ir izveidots pēc zinātnieku grupas datiem, kas piedalījās 1990. gada ekspedīcijā.

Klimats

Vanas ezers atrodas Armēnijas kalnienē, kurai ir raksturīgs izteikti kontinentāls klimats. Jūlijā vidējā temperatūra Armēnijas kalnienē ir no +22 līdz +25°C, bet janvārī no −16 līdz −12°C. Īpaši aukstās ziemas dienās temperatūra kalnienē var nokristies pat līdz −45°C. Vanas ezeru mazliet siltāku padara tuvējo apkārtņu klimats, tādēļ Vanas pilsētā, kas atrodas ezera krastā, vidējā temperatūra jūlijā ir +22,5°C, janvārī −3,5°C. Gada vidējais nokrišņu daudzums Vanas ezera baseinā svārstās no 400 līdz 700 mm. Pateicoties klimatam un mākslīgai apūdeņošanai, kuru atvieglina pats ezers piekrastes apgabalos un par spīti lielam augstumam virs jūras līmeņa, t.i., 1700 metriem, Vanas ezera apkārtnē aug un dod labu ražu dažādi augi, kuri parasti aug Vidusjūras klimatā: olīves, ābeles, persiki, granātus un citas dārza kultūras.

Vasarā ūdens temperatūra ezerā sasniedz +20°C, savukārt dziļāk par 50 m cauru gadu ūdens temperatūra ir +3°C. Ziemā augstā sāļu koncentrācija neļauj ezeram aizsalt, izņemot dažus apgabalus ezera ziemeļu daļā. Rudeņos ūdens slāņu temperatūras starpība izraisa ezerā spēcīgu straumju veidošanos.

Ūdens sastāvs

Vidējā sāļu koncentrācija Vanas ezera ūdenī ir aptuveni 22‰, kas ir zem vidējās sāls koncentrācijas jūrās (35‰), toties ezera dienviddaļā dažās iedobēs, kuras atrodas dziļāk par 100 m, sāļu koncentrācija var sasniegt pat 67‰. Ūdeņraža jonu koncentrāciju ir 9,5—9,8 pH, kas nozīmē, ka ezera ūdens ir sārmains. Ezera ūdens ir bagāts ar nātrija sāļiem, ieskaitot nātrija karbonātu (Na₂CO₃), nātrija sulfātu (Na₂SO₄) un nātrija hlorīdu (NaCl), kas dod ezera ūdenim mazgātspēju (šī iemesla dēļ bieži ir novērojams, ka ezers puto). Šos sāļus mūsdienās izmanto saimniecībā kā deterģentus. Seno grieķu ģeogrāfs Strabons savos darbos tieši pieminēja šīs ezera ūdens īpašības:

Armēnijā ir tāds liels ezers. ... ir Arsēns, tāpat, kā Tospitass. Tas satur sodu, attīra un atjauno apģērbu. Tomēr sodas piemaisījuma dēļ ezera ūdens nav derīgs dzeršanai.

Vanas ezera ūdens satur arī kalcija karbonātu (CaCO₃). Kalcija koncentrācija ezera ūdenī ir apmēram 4 miligrami uz litru.

Anjonu virkne: HCO₃·CO₃ > Cl > SO₄. Skābekļa koncentrācija ezera virsmas tuvumā ir 8 miligrami un litru, 75 m dziļumā tā vairs ir tikai 5 miligrammi, bet 400 m dziļumā 1,5 miligrami uz litru.

Dzīvnieku un augu pasaule

Sāļajā ezera ūdenī spēj izdzīvot tikai viena zivju suga (latīņu: Alburnus tarihi, turku: darekh). Šī endēmiskā suga ir radniecīga Eiropas vīķei un pieder pie karpu dzimtas, bet pēc ārējā izskata tā atgādina siļķi. Alburnus tarihi var dzīvot gan saldūdenī, gan sāļūdenī, kur sāļu koncentrācija nav lielāka par 23 ‰, bet vairoties tā spēj tikai saldūdenī, upju un strautu grīvās, kas ieplūst Vanas ezerā.

Ūdens sāļums svārstās no ļoti minimālas upju ietekās līdz ļoti augstam ezera dienviddaļas dzelmē, tamdēļ arī ūdenī dzīvošanai ir pielāgojušies dažādi organismi, piemēram, Hexarthra fennica polydonta, B. plicatitis, B. angularis, Filinia maior, Colurella adriatica, Keratella cochlearis (2 sugas), K. quadrata, Trichocerca taurocephala, H. f. Polydonta, H. fennica, Acrodiaptomus spinosus un M. Viridis.

Ezera tuvums tā krastos ļauj audzēt kalnienei neraksturīgus augus, kas savukārt sekmē zemkopības un dārzkopības attīstību.

Vēl raksturīgs Vanas ezeram ir tas, ka tās tuvumā dzīvo reta kaķu šķirne Vana kaķis jeb turku vans (turku: Van Kedisi), kas atšķirībā no citām kaķu šķirnēm mīl peldēties ūdenī.

Kultūras vēsture

Urartiešu cietokšņa drupas. Cietoksnis būvēts 9. gadsimtā p.m.ē. un ir bijis Urartu valsts galvaspilsētas Tušpas nocietinājums.

Armēņu Svētā krusta baznīca (armēņu: Սուրբխաչ).

Pirmās ziņas par cilvēku darbību Vanas ezera tuvumā nāk no paleolīta laikmeta. Neolīta laikmetā ciltis, kuras dzīvoja ezera tuvumā, jau nodarbojās ar metālu kausēšanu. Pirmā valsts, kura tika izveidota Vanas ezera tuvumā bija Urartu valsts no 9. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras. Urartu valsts galvaspilsēta Tušpa atradās Vanas ezera krastā, netālu no tagadējās Vanas pilsētas. 8. gadsimtā pirms mūsu ēras urartiešu valdnieks Menua uzbūvēja 70 kilometrus garu kanālu, kas nodrošināja saldūdens piegādi Tušpai. 7. gadsimtā p.m.ē. urartiešus pastāvīgi apdraudēja asīrieši, kuri bija pret viņiem ļoti agresīvi. 6. gadsimtā p.m.ē. Ururtu valsts pagrima un izzuda. Joprojām dažas celtnes ir saglabājušās no Urartas valsts izcilāko vadītāju Sarduri I, Išpuini, Menua, Argišti I valdīšanas laikiem.

Neilgi pēc Urartu valsts krišanas, zeme ap Vanas ezeru piederēja armēņiem. Kopā ar Sevanu tagadējās Armēnijas teritorijā un Urmijas ezeru tagadējās Irānas teritorijā, Vanas ezers bija Armēnijas karalistes lielais ezers, tā sauktā Armēnijas jūra. Bieži vien Armēņu impēriju dēvēja par «triju jūru valsti» (Vanas ezers, Urmijas ezers un Sevana). Joporjām ap ezeru un uz tā salām atrodas armēņu dievnamu, klosteru, nocietinājumu atliekas. Vislabāk saglabājusies ir Svētā krusta baznīca (armēņu: Սուրբխաչ) uz Akdamaras salas, kura celta laikaposmā starp 915. un 921. gadu. Bareljefi uz baznīcas ārsienām ataino Bībeles stāstus. 4. gadsimta vidū netālu no Vanas ezera ir dzimis armēņu alfabēta veidotājs Mesrops Maštots.

Laika gaitā Vanas ezera apkaime ir bijusi gan persiešu, gan romiešu kundzībā un 19. gadsimtā teritoriju ap ezeru kontrolēja Osmaņu impērija. No 1915. līdz 1918. gadam Vanas ezera apkaimes armēņi tika izsūtīti vai nogalināti (armēņu genocīds). Pēc Pirmā pasaules kara Osmaņu impērija sabruka un Vanas ezers tika iekļauts Turcijas teritorijā. Tajā pašā laikā Vanas ezera apkaimē ienāca un sāka dzīvot kurdi, kuri iespējams bija hurritu tautas pēcnācēji, autohtoni iedzīvotāji. Hurriti pēc plaši izplatītas versijas iespējams bija sākotnējās Urartu tautas pēcnācēji.

Kopumā šajā reģionā ir ieceļojušas un iekarojušas daudz tautas un joprojām vēsturnieki strīdas par to, kādas tautas ir dzīvojušas Vanas ezera tuvumā. Pēc ģenētiskajiem pētījumiem cilvēki, kuri tagad dzīvo šajā reģionā ir radniecīgi gan kurdiem, gan turkiem, gan armēņiem.

Citi nozīmīgi kultūras vēstures pieminekļi ir Van Kalesi pils ezera austrumu krastā. Vanas pilsēta atrodas austrumos no šīs pils.

Vanas ezera nosaukums

Asīrieši Vanas ezeru saukuši par «Nairi zemes jūru» (tâmtu ša mât Nairi), turklāt iespējams, ka Nairi no asīriešu valodas nozīmējis «hurriti». Kā urarti dēvējuši ezeru, nav zināms, bet pēc sengrieķu ģeogrāfa Strabona minētajiem faktiem, urarti iespējams ezeru dēvējuši par «Arsēnu» (grieķu: Αρσηνή). Pie tam, daudzi antīkie zinātnieki savos darbos Vanas ezeru dēvējuši par «Tospitisu» vai «Topitisu» (grieķu: Θしーたωおめがπぱいιいおた̂τたうιいおたνにゅー, latīņu: Thospites), kas iespējams ir saistīts ar urartu galvaspilsētas Tušpas nosaukumu. Arī armēņu viduslaiku zinātnieki ezeru dēvējuši par «Tosp» vai «Tosb», kuri tāpat izmantoja arī nosaukumus «Bizantijas jūra» vai «Rištunijas jūra». Mūsdienu nosaukums «Vana» iespējams ir cēlies no urartiešu vārda «Biajnili», kā paši urartieši dēvēja savu valsti vai tās centrālo daļu.

Ekonomika

Prāmis Van tuvojas Vanas ostai.

Vanas ezera rajons ir viens no nabadzīgākajiem Turcijas rajoniem. Vanas ezera tuvumā nav attīstīta rūpniecība, kā arī Vanas rajons nav saistīts ar pārējo valsts transporta tīklu. Tuvāko rajonu iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar zemkopību un lopkopību, bet Vanas ezera piekrastes iedzīvotāji ar zvejošanu, dārzkopību un sāls vārīšanu. No iegūtās sāls tālāk tiek ražoti dažādi mazgāšanas līdzekļi.

1970. gados tika uzbūvēta dzelzceļa līnija no Turcijas uz Irānu. Ezera apkaimes sarežģītā reljefa dēļ dzelzceļš netika būvēts gar krastu. Dzelzceļa sastāvus pāri ezeram ved prāmis, kas ievērojami ierobežo dzelzceļa līnijas izmantošanas intensitāti. Ezera dienvidu krastā atrodas neliela kuģu būvētava.

Pēdējos gados Turcijas valdība cenšās attīstīt Vanas ezera tuvumā tūrismu. 2006. gadā valdība piešķira līdzekļus armēņu baznīcu restaurēšanai, kā arī tiek intensīvi izplatītas baumas par ezerā dzīvojoša briesmoņa klātbūtni. Jau kopš 1995. gada ezerā daudzkārt esot it kā novērots ap 15 metrus garš Vanas ezera briesmonis (Van Gölü Canavarı). Vanas Universitātes profesors Unals Kozaks ir apkopojis grāmatā vairāk nekā tūkstoš liecību no ezera apkaimes iedzīvotājiem. Skeptiķi norāda, ka tā varētu būt viltota leģenda ar mērķi piesaistīt reģionam tūristu interesi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vanas ezers.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

• Vanas ezera apraksts (angliski)
• Baznīcu un klosteru atrašanas vietas pie Vanas ezera
• Vanas ezera fotogrāfijas
• Rietumarmēnijas fotogrāfijas
• Jūras briesmonis vai izdomājums? (angliski)