Otons I: Atšķirības starp versijām

**Otons I Lielais**
Otons I Lielais
	Magdeburger Reiter replika, kas tiek uzskatīts par Oto I portretu
Svētās Romas impērijas imperators
Valdīšana	962. gada 2. februāris – 973. gada 7. maijs
Kronēšana	962. gada 2. februāris; Vecā Svētā Pētera bazilika, Roma;
Priekštecis	Berengars I
Pēctecis	Oto II
Itālijas karalis
Valdīšana	961. gada 25. decembris – 973. gada 7. maijs
Kronēšana	951. gada 10. oktobris; Pāvija;
Priekštecis	Berengars II
Pēctecis	Oto II
Austrumfranku valsts karalis
Valdīšana	936. gada 2. jūlijs – 973. gada 7. maijs
Kronēšana	936. gada 7. augusts; Āhenes katedrāle;
Priekštecis	Heinrihs I Putnuķērājs
Pēctecis	Oto II
Saksijas hercogs
Valdīšana	936. gada 2. jūlijs – 973. gada 7. maijs
Priekštecis	Heinrihs I Putnuķērājs
Pēctecis	Bernards I
Dzimis	912. gada 23. novembrī; iespējams, Valhausena, Austrumfranku valsts
Miris	973. gada 7. maijā (60 gadu vecumā); Memlebene, Svētā Romas impērija
Apglabāts	Magdeburgas katedrāle
Dzīvesbiedre	Edgita (930–946); Itālijas Adelaida (951–973);
Dinastija	Otonu dinastija
Tēvs	Heinrihs I Putnuķērājs
Māte	Matilda
Reliģija	Katolicisms

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2022. gada 14. janvāris, plkst. 21.10

Otons I Lielais (vācu: Otto der Grosse; dzimis 912. gada 23. novembrī, miris 973. gada 7. maijā) bija Austrumfranku valsts karalis un Svētās Romas impērijas imperators. Uzskatāms par šīs impērijas nodibinātāju.

Turpinājis tēva Heinriha I Putnuķērāja darbu visu vācu cilts hercogistu apvienošanā vienotā monarhijā, nostiprinot valdnieka varu. Vairāku karagājienu uz Itāliju rezultātā iekarojis Ziemeļitāliju un Vidusitāliju. 955. gadā viņa vadībā tika gūta uzvara pār maģāriem kaujā pie Lehas. Turpinājis slāvu zemju iekarošanu.

Varas laiku var iedalīt trīs posmos - pirmajā viņš risina problēmas vācu cilts hercogistēm, otrajā viņš nostiprina aliansi ar Romas pāvestu un katoļu baznīcu, trešajā viņš ir imperators, kurš valda pār laicīgo un garīgo varu.

Pēc tēva nāves ievēlēts Erfurtē par jauno karali, kronēts Āhenē un kāpis Kārļa Lielā tronī. . Kļūstot par valdnieku, tradicionāli atsakās no savām sakšu drēbēm, un turpmāk seko franku paražām un ģērbšanās stilam.

Drīz pēc kronēšanas dodas apspiest slāvu sacelšanos austrumos no Saksijas, Bohēmijas zemēs. Pēc varenā Bavārijas hercoga Arnulfa nāves 937. gadā, viņa dēls atsakās pakļauties Oto. Jaunais hercogs drīz tiek padzīts, un Bavārija tiek uzticēta Arnulfa brālim. Oto arī noorganizē sava brāļa Heinriha kāzas ar padzītā Bavārijas hercoga māsu Judīti. Brālis Heinrihs drīz pievienojas dumpim pret Oto, kas tiek apspiests. Oto beidzot kontrolē lielākās vācu hercogistes - viņa varā ir dzimtā Saksija, pakļautā Bavārija, Frankonija un Lotaringa. Dumpīgajam Heinriham tiek piedots, taču viņš drīz pievienojas jaunai sazvērestībai pret Oto. Heirihs beidzot līdz piedošanu un 947. gadā tiek iecelts par Bavārijas hercogu. Turpmāk viņš lojāli atbalsta Oto, veiksmīgi karojot pret maģāriem.

Atsauces

↑ Stephan Freund. Wallhausen – Geburtsort Ottos des Großen, Aufenthaltsort deutscher Könige und Kaiser (German). Schnell und Steiner, 2013. ISBN 978-3-7954-2680-4.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Otons I.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Stephan Freund. Wallhausen – Geburtsort Ottos des Großen, Aufenthaltsort deutscher Könige und Kaiser (German). Schnell und Steiner, 2013. ISBN 978-3-7954-2680-4.

[1]

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 | image = Alter Markt (Magdeburg-Altstadt).Magdeburger Reiter edit.jpg
 | caption = ''Magdeburger Reiter'' replika, kas tiek uzskatīts par Oto I portretu
-| succession2 = Vācu karalis
+| succession2 = [[Austrumfranku valsts]] karalis
 | reign2 = 936. gada 2. jūlijs – 973. gada 7. maijs
 | predecessor2 = [[Heinrihs I Putnuķērājs]]
@@ 19. rindiņa: / 19. rindiņa: @@
 | predecessor1 = [[Berengars II]]
 | successor1 = [[Oto II Otons|Oto II]]
-| succession = [[Svētās Romas imperators]]
+| succession = [[Svētās Romas impērijas imperators]]
 | reign = 962. gada 2. februāris – 973. gada 7. maijs
 | coronation =
@@ 26. rindiņa: / 26. rindiņa: @@
 | predecessor = [[Berengars I]]
 | successor = [[Oto II Otons|Oto II]]
-| succession3 = Saksijas hercogs
+| succession3 = [[Saksijas hercogiste|Saksijas hercogs]]
 | reign3 = 936. gada 2. jūlijs – 973. gada 7. maijs
 | coronation3 =
@@ 45. rindiņa: / 45. rindiņa: @@
 | death_place = [[Memlebene]], [[Svētā Romas impērija]]
 | place of burial = [[Magdeburgas katedrāle]]
-| religion = [[Romas katoļu baznīca]]
+| religion = [[Katolicisms]]
 }}
-'''Otons I Lielais''' ({{val|de|Otto der Grosse}}; dzimis {{dat|912|11|23}}, miris {{dat|973|5|7}}) bija [[Vācijas karaliste]]s karalis un [[Svētās Romas impērijas ķeizars]]. Uzskatāms par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] nodibinātāju.
+'''Otons I Lielais''' ({{val|de|Otto der Grosse}}; dzimis {{dat|912|11|23}}, miris {{dat|973|5|7}}) bija [[Austrumfranku valsts]] karalis un [[Svētās Romas impērija]]s imperators. Uzskatāms par šīs impērijas nodibinātāju.
-Turpinājis tēva [[Heinrihs I Putnuķērājs|Heinriha I Putnuķērāja]] darbu visu vācu hercogistu apvienošanā vienotā karalistē, nostiprināja karaļa varu. Vairāku karagājienu uz [[Itālija|Itāliju]] rezultātā iekarojis Ziemeļitāliju un Vidusitāliju. 955. gadā viņa vadībā tika gūta uzvara pār [[maģāri]]em kaujā pie [[Leha]]s. Turpinājis slāvu zemju iekarošanu.
+Turpinājis tēva [[Heinrihs I Putnuķērājs|Heinriha I Putnuķērāja]] darbu visu [[Vācu cilts hercogistes|vācu cilts hercogistu]] apvienošanā vienotā monarhijā, nostiprinot valdnieka varu. Vairāku karagājienu uz [[Itālija|Itāliju]] rezultātā iekarojis Ziemeļitāliju un Vidusitāliju. 955. gadā viņa vadībā tika gūta uzvara pār [[maģāri]]em kaujā pie [[Leha]]s. Turpinājis slāvu zemju iekarošanu.
 [[Attēls:Grave of Otto I, Holy Roman Emperor.jpg|thumb|left|Otona I kapavieta [[Magdeburga]]s katedrālē]]
+Varas laiku var iedalīt trīs posmos - pirmajā viņš risina problēmas vācu cilts hercogistēm, otrajā viņš nostiprina aliansi ar Romas pāvestu un katoļu baznīcu, trešajā viņš ir imperators, kurš valda pār laicīgo un garīgo varu.
+Pēc tēva nāves ievēlēts [[Erfurte|Erfurtē]] par jauno karali, kronēts [[Āhene|Āhenē]] un kāpis [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] tronī. . Kļūstot par valdnieku, tradicionāli atsakās no savām sakšu drēbēm, un turpmāk seko franku paražām un ģērbšanās stilam.
+Drīz pēc kronēšanas dodas apspiest slāvu sacelšanos austrumos no Saksijas, Bohēmijas zemēs. Pēc varenā Bavārijas hercoga Arnulfa nāves 937. gadā, viņa dēls atsakās pakļauties Oto. Jaunais hercogs drīz tiek padzīts, un Bavārija tiek uzticēta Arnulfa brālim. Oto arī noorganizē sava brāļa Heinriha kāzas ar padzītā Bavārijas hercoga māsu Judīti. Brālis Heinrihs drīz pievienojas dumpim pret Oto, kas tiek apspiests. Oto beidzot kontrolē lielākās vācu hercogistes - viņa varā ir dzimtā Saksija, pakļautā Bavārija, [[Frankonija]] un [[Lotaringa]]. Dumpīgajam Heinriham tiek piedots, taču viņš drīz pievienojas jaunai sazvērestībai pret Oto. Heirihs beidzot līdz piedošanu un 947. gadā tiek iecelts par Bavārijas hercogu. Turpmāk viņš lojāli atbalsta Oto, veiksmīgi karojot pret maģāriem.
 == Atsauces ==
 {{atsauces}}