Kjusju

Kjusju
Kagosimas pilsēta ar Sakuradžimas vulkānu fonā
Ģeogrāfija
Izvietojums	Austrumāzija
Koordinātas	33°0′0″N 131°0′0″E
Arhipelāgs	Japānas arhipelāgs
Platība	36 752 km²
Garums	330 km
Platums	240 km
Augstākais kalns	Kudžusans 1788 m
Administrācija
Japāna
Lielākā pilsēta	Fukuoka
Demogrāfija
Iedzīvotāji	13 189 000 (2011)
Blīvums	359/km²
Pamatiedzīvotāji	japāņi
Kjusju Vikikrātuvē

Kjusju (japāņu: 九州きゅうしゅう, Kyūshū — ‘Deviņas provinces’) ir trešā lielākā Japānas sala un vistālāk uz dienvidiem un rietumiem esošā no Japānas arhipelāga galvenajām salām. Tā tiek uzskatīta par japāņu civilizācijas dzimšanas vietu siltā klimata veicinātās mežsaimniecības un lauksaimniecības augstās ražības dēļ. Citu nosaukumu vidū ir Kyūkoku (九きゅう国こく — ‘Deviņas valstis’), Chinzei (鎮西ちんぜい — ‘nomierina rietumus’). Senais reģions Saikaido sastāvēja no Kjusju un tai apkārt esošajām salām.

Nosaukums

Japāniski salas nosaukums ir 九州きゅうしゅう, kas burtiski nozīmē "Deviņas Provinces," japāņu valodas romanizācijā to atveido kā Kyūshū. Latviešu literatūrā biežāk sastopamais atveidošanas latviešu valodā variants ir Kjusju, taču ir arī citi varianti, piemēram, Kjūsjū.

Ģeogrāfija

Kjusju ir vistālāk dienvidos izvietotā no galvenajām Japānas arhipelāga salām. Rietumu krastu apskalo Austrumķīnas jūra, austrumu — Filipīnu jūra. Korejas šaurums ziemeļos to atdala no Korejas pussalas, Kanmona un Bungo šaurumi ziemeļaustrumos — no Honsju un Šikoku salām, Osumi šaurums dienvidos — no Nansei salām. Sala ir kalnaina un tajā atrodas Japānas augstākais aktīvais vulkāns Aso kalns. Ir daudz citu tektoniskas aktivitātes zīmju, piemēram, daudzas karsto avotu vietas, no kurām slavenākās ir Beppu salas austrumkrastā un Aso apkārtne Kjusju centrālajā daļā.

Nosaukumu salai ir devušas Saikaido deviņas provinces: Čikudzena, Čikugo, Hidzena, Higo, Budzena, Bungo, Hjūga, Osumi un Sacuma.

Pašreizējais Kjusju reģions (九州きゅうしゅう地方ちほう, kyūshū-chihō) sastāv no septiņām prefektūrām Kjusju salā un Okinavas prefektūras dienvidos no tās:

• Fukuokas prefektūra
• Kagosimas prefektūra
• Kumamoto prefektūra
• Mijadzaki prefektūra
• Nagasaki prefektūra
• Oitas prefektūra
• Sagas prefektūra

Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta uz salas ir Fukuoka, ko apdzīvo apmēram 1,4 miljoni iedzīvotāju. Tā ir svarīgs biznesa centrs ar lielu starptautisku lidostu un vienu no piecām Japānas biržām. Kitakjusju pilsēta kā liels smagās rūpniecības centrs ar nedaudz mazāk kā miljonu iedzīvotāju. Kumamoto un Kagosimas pilsētas ir 3. un 4. pēc lieluma ar vairāk kā pusmiljonu iedzīvotāju. Nagasaki pilsētai ir viena no vecākajām ostām, kas savulaik bija vienīgā izeja uz citām valstīm Edo Perioda laikā no 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta vidum.

Klimats

Kjusju ir mitrais subtropu klimats, īpaši siltas ir Mijadzaki un Kagosimas prefektūras.

Ekonomika

Galvenie lauksaimniecības produkti ir rīsi, tēja, tabaka, saldie kartupeļi (jamss) un soja; šeit arī tiek plaši ražots zīds. Sala ir zināma pēc dažādiem porcelāna veidiem, piemēram, Arita, Imari, Sacuma un Karacu. Smagā rūpniecība ir koncentrēta salas ziemeļos ap Kitakjusju, Nagasaki un Ojitu, un ietver ķīmisko rūpniecību un metālapstrādi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kjusju.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Īss ceļvedis Kjusju dialektā