Ļevs Trockis

Šis raksts ir par Krievijas revolucionāru. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Bronšteins skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ļevs Trockis Лев Дави́дович Тро́цкий
Dzimšanas dati	1879. gada 7. novembrī [v.s. 26. oktobrī] Janivka (Янівка), Hersonas guberņa, Krievijas Impērija (Bereslavka, Kirovohradas apgabals, Ukraina)
Miršanas dati	1940. gada 21. augustā (60 gadu vecumā) Mehiko, Meksika
Tautība	ebrejs
Politiskā partija	KSDSP, PSKP, Kreisā opozīcija, Ceturtā Internacionāle
Dzīvesbiedrs(-e)	Aleksandra Sokolovska, Natālija Sedova
Paraksts

Ļevs Trockis (krievu: Лев Давидович Троцкий, īstajā vārdā Leiba Bronšteins (krievu: Лейба Давидович Бронштейн); dzimis 1879. gada 7. novembrī [v.s. 26. oktobrī], miris 1940. gada 21. augustā) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis. Viens no Oktobra revolūcijas līderiem un Sarkanās armijas izveidotājs. Trocka izveidotā teorija — trockisms — būtiski ietekmēja kreiso kustību attīstību pasaulē.

Dzīvesgājums

Dzimis 1879. gadā Hersonas guberņas ebreju zemnieku ģimenē. Skolu apmeklēja Odesā. No 1896. gada piedalījās revolucionārajā kustībā. 1898. gadā pirmoreiz arestēts. 1900. gadā izsūtīts uz Sibīriju, 1902. gadā no turienes izbēdzis un devies uz ārzemēm, kur darbojās krievu sociāldemokrātu aprindās, pieslejoties meņševikiem. Sākoties 1905. gada revolūcijai, atgriezās Krievijā. Darbojās Sanktpēterburgā. 1906. gadā arestēts, atkal izsūtīts uz Sibīriju, no kuras izbēdzis uz Vīni, kur uzturējās līdz 1912. gadam. Vēlāk darbojās Parīzē un Spānijā, no kuras 1916. gadā izsūtīts uz ASV, kur dzīvoja Ņujorkā. Pēc Februāra revolūcijas atgriezās Krievijā.

1917. gada 20. septembrī (8. oktobrī pēc jaunā stila) tika ievēlēts par Petrogradas padomes priekšsēdētāju. Pēc Oktobra revolūcijas kļuva par Krievijas Ārlietu Tautas komisāru. Vadīja Krievijas delegāciju Brestļitovskas miera līguma sarunās. Krievijas pilsoņu kara laikā — Revolucionārās kara padomes priekšsēdētājs un vadīja Sarkanās armijas cīņu frontēs. Bija viens no Kominternes dibinātājiem un ideologiem. Pēc Ļeņina nāves — viens no redzamākajiem kandidātiem uz PSRS līdera lomu. Veidoja t. s. kreiso opozīciju Staļinam. Staļinam nostiprinot savu varu, Trockis tika atstādināts no amatiem, un 1929. gadā izsūtīts no PSRS.

Trockim atrodoties Meksikā, 1940. gada 20. augustā viņam uzbruka NKVD aģents Ramons Merkaders un nāvīgi ievainoja. 21. augustā Trockis mira.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļevs Trockis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Ļeva Trocka darbi (krieviski)
• Trockis arhīvā marxists.org (angliski)